-
Runas semantika un veidošanās procesi
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| Teorētiskā aktualitāte | 3 | |
| Referāta darba mērķis un uzdevumi | 4 | |
| SEMANTIKA | 6 | |
| Semantiskā valoda | 8 | |
| Semantiskie lauki un gramatiskās semantikas loma komunikācijā | 10 | |
| Valodas līmeņu hierarhija | 11 | |
| RUNA | 13 | |
| Valodas attīstība bērniem no 0 līdz 7 gadu vecumam | 14 | |
| Bērna runa un valodas kāpnes | 17 | |
| Bērna runa un valodas attīstības priekšnoteikumi | 18 | |
| Aspekti, kas ietekmē bērna runas attīstību | 19 | |
| SECINĀJUMI | 21 | |
| LITERATŪRAS SARAKSTS | 22 | |
| PIELIKUMS | 23 |
SECINĀJUMI
1. Semantika ir cieši saistīta ar valodas funkcijām. Vilhelms fon Humbolts par valodas vērtējuma kritērijiem uzskata skaidrību, noteiktību un tautas radīto ideju dzīvīgumu.
2. Vārdiem, frāzēm, zīmēm, žestiem, simboliem un gramatikai ir visas nozīmes valodas sistēmā. Tas palīdz runātājam izteikt savas domas un jūtas apkārtējiem saprotamā veidā. Visiem vārdiem ir noteikta nozīme, tomēr to izraisītās asociācijas katram cilvēkam var atšķirties atkarībā no viņu pieredzes. Semantiskās prasmes ir svarīgas, lai attīstītu pasaules izpratni.
3. Šodienas bērniem ir sarucis vārdu krājums, teikuma veidošanas spējas kļuvušas mazākas. Logopēdi to saista ar tālruņa un datora ietekmi, vecāku aizņemtību. Nereti vecāki minimāli sarunājas ar saviem bērniem, sakot: mēs ģimenē tādi „klusētāji”.
4. Novērots, ka ar pirmajiem bērniem vecāki runā vairāk, jo viņiem ir vairāk laika ar mazuli nodarboties. Kad ģimenē jau ir vairāki bērni, dažreiz vecāki spēlēšanos uztic brāļiem un māsām, ar kuriem komunikācija nav līdzvērtīga kā ar pieaugušajiem. Arī tas var ietekmēt valodas attīstību.
5. Agrāk uzskatīja, ka bērnam līdz 5 gadu vecumam ir jāspēj izrunāt pilnīgi visas skaņas, arī veidot pareizu teikuma struktūru. Tagad atzīst, ka skaņu izruna var pilnveidoties mazliet ilgāk, tomēr līdz skolas gaitu uzsākšanai visu skaņu izruna ir jāapgūst. Grūtā “r” burta izrunu var gaidīt līdz pat piecu, sešu gadu vecumam.
6. Dodoties uz skolu, bērnam vajadzētu brīvi spēt komunicēt ar apkārtējiem, pārliecināti apmainīties ar informāciju. Savas domas vajadzētu spēt paust sakarīgi un pārliecinoši. Parasti šajā vecumā sāk izmantot abstraktus jēdzienus.
…
Jau no pirmā momenta, kad uz zemes radās dzīvība, dzīvās būtnes mēģināja sazināties savā starpā, pastāstīt vajadzīgo informāciju. Protams, pirmatnējā valoda nebija līdzīga mūsdienu valodai. Pirmatnējie cilvēki saziņai izmantoja žestus, skaņas, vēlāk mēģināja izstāstīt ar zīmējumu palīdzību. No tā brīža pagāja daudzi gadu tūkstoši, valoda kļuva tāda, kāda tā ir tagad, ar kuras palīdzību mēs sazināmies tagad. Kāpēc valoda ir tik svarīga? Pirmkārt, tā ir vajadzīga, lai sazinātos ikdienā, izstāstīt vajadzīgo informāciju. Otrkārt, valoda ir ļoti svarīga arī cilvēces attīstībā. Ja pirmā valoda sastāvēja tikai no dažiem vārdiem, kas biji nepieciešami, lai izstāstītu tikai pašas svarīgākās, nepieciešamākās lietas, tad tagad valodā ir ļoti liels dažādu vārdu daudzums. Attīstoties cilvēcei, bija vajadzīgi arī jauni vārdi, kas raksturotu katru jaunu lietu, parādību. Tagad katrai lietai, īpašībai un parādībai ir savs nosaukums, bet attīstoties pasaulei, parādās jaunas lietas, tāpēc laiku pa laikam mūsu valodā tiek ieviesti jauni vārdi, kuri pēc laika kļūst par mūsu ikdienas valodas sastāvdaļu. Tagad mēs nepievēršam uzmanību tiem vārdiem, kurus lietojam, bet, ja iedomājamies, ka pēkšņi mūsu valodas vairs nebūtu, diez vai mūsdienu cilvēki varētu sazināties, saprast viens otru. Valoda ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa, bez kuras pašlaik vairs nevaram iedomāties savu dzīvi. Varētu teikt, ka cilvēks un valoda ir divas, tagad vairs nešķiramas lietas. Kā valoda nevar pastāvēt bez cilvēka, tā arī cilvēks nevarētu pastāvēt bez valodas. Kamēr attīstās cilvēks, tikmēr būs arī valoda, ar kuras palīdzību cilvēki sazināsies, sapratīs viens otru un attīstīs pasauli. (Powered by GeneratePress. Cilvēks un valoda, 2021).
