| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | STARPTAUTISKO TIESĪBU JĒDZIENS UN TO RAKSTUROJUMS | 4 |
| 2.1. | Starptautiskā konvencija | 6 |
| 2.2. | Starptautiskās paražas | 7 |
| 2.3. | Vispārējie tiesību principi | 9 |
| 2.4. | Starptautisko tiesību pamatprincipi | 10 |
| 2.5. | Tiesu nolēmumi un spriedumi | 12 |
| 2.6. | Starptautiskās doktrīnas | 14 |
| 2.7. | Starptautisko organizāciju rezolūcijas un deklarācijas | 15 |
| 3. | SECINĀJUMI UN PRIEKŠKLIKUMI | 17 |
| 4. | IZMANTOTO LIETERATŪRU SARAKSTS | 18 |
3. SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Starptautiskās tiesības ir sena tiesību nozare, kas cieši saistīta ar valstu rašanos un vissenākā ir paražu tiesība.
Starptautiskās tiesības ir noteikumu kopums, ko valstis vai nācijas ir atzinušas par saistošu savstarpējās attiecībās, tostarp attiecībās ar starptautiskām organizācijām.
Starptautisko tiesību normas parasti ir iekļautas suverēnu valstu starpā noslēgtos nolīgumos un/vai atvasinātas no šiem nolīgumiem.
Starptautiskās tiesības ir starptautisko attiecību dalībnieku radītie uzvedības noteikumi.
Starptautisko tiesību avoti ir starptautisko tiesību normu eksistences formas.
Starptautisko tiesību avotu radīšanas pamatā ir starptautisko tiesību subjektu griba, tās saskaņošana kopējo vajadzīgo mērķu sasniegšanai, vienošanās.
Starptautisko tiesību normu radīšanas process ir visai sarežģīts, starptautiskās tiesības nekad nestāv uz vietas, tās ir nepārtrauktā attīstībā, un izmaiņas tajās notiek atkarībā no valstu interesēm, to politikas, no reālajiem starptautisko attiecību apstākļiem.
Vispārējo tiesību principu izpratne attīsta tiesību zinātne, iestāžu prakse un tiesu prakse (judikatūra).
Starptautisko tiesu spriedumiem kā starptautisko tiesību avotiem pakāpeniski tiek piešķirta aizvien lielāka nozīme, īpaši tas raksturīgs Eiropas Savienības tiesībām.
…
SATURS Ievads 3 1. STARPTAUTISKO TIESĪBU JĒDZIENS UN TO RAKSTUROJUMS 4 2. STARPTAUTISKO TIESĪBU AVOTU VEIDI 5 2.1. Starptautiskā konvencija 6 2.2. Starptautiskās paražas 7 2.3. Vispārējie tiesību principi 9 2.4. Starptautisko tiesību pamatprincipi 10 2.5. Tiesu nolēmumi un spriedumi 12 2.6. Starptautiskās doktrīnas 14 2.7. Starptautisko organizāciju rezolūcijas un deklarācijas 15 3. SECINĀJUMI UN PRIEKŠKLIKUMI 17 4. IZMANTOTO LIETERATŪRU SARAKSTS 18 Starptautiskās tiesības ir starptautisko attiecību dalībnieku radītie uzvedības noteikumi. Attiecības starp valstīm, kā arī pārējiem starptautiskās dzīves dalībniekiem pastāv nemitīgi, un tāpēc starptautiskās tiesības kā starptautiskās sistēmas daļa funkcionē pastāvīgi. Starptautiskās tiesības ir īpaša tiesību normu sistēma, kas izveidojusies vēsturiski un turpina ļoti dinamiski veidoties mūsdienās. Starptautiskajām tiesībām galvenā nozīme ir starptautiskās kārtības nodrošināšanā, mērķis ir panākt starptautiskās sistēmas normālu funkcionēšanu, nosakot kā ir jāizturas valstīm miera attiecību saglabāšanas interesēs. Starptautiskās tiesības atzīst, ka normāls stāvoklis ir tikai miera attiecības, agresīvs karš valstu attiecībās ir aizliegts. Starptautiskās tiesības veido starptautisko attiecību dalībnieki – starptautisko tiesību subjekti. Starptautiskās tiesību normas rodas, valstīm savstarpēji vienojoties, to gribas saskaņošanas rezultātā. Neeksistē starptautiskais parlaments, kas izstrādātu šo tiesību normas. Starptautisko tiesību subjekti ir ieinteresēti ievērot starptautisko tiesību normas, jo viņi paši tās ir radījuši, bet neievērošanas gadījumā ir arī politiskās un ekonomiskās sankcijas. Visi starptautiskie strīdi jārisina miera līdzekļiem.
