Jauno laiku būtiska iezīme ir vienotas pasaules vēstures aizsākums. Jaunajos laikos veidojās jauns starpvalstu attiecību modelis, kura pamatā bija centieni iedibināt spēku līdzsvaru lielvaru starpā. Arvien lielāku nozīmi ieguva diplomātija, ar kuras palīdzību vairākkārt sekmīgi izdevās izvairīties no nopietniem starpvalstu konfliktiem. Vienlaikus pieauga lielvalstu tieksme pēc pasaules kundzības, kas izpaudās centienos iegūt arvien jaunus koloniālus valdījumus ( 35. lpp).
Viena no svarīgākajām ārpolitikas tendencēm tagad bija valsts saimniecisko interešu aizsardzība, jo sekmīga saimniecības attīstība lielā mērā noteica arī varas iekšējo stabilitāti. Katra valsts arī centās savlaicīgi novērst konkurējošo varu draudus. Lai to visu sasniegtu, bija jāveido attiecības ne tikai tuvākajiem kaimiņiem, bet jārealizē sava politika visā Eiropā.…
