Sergejs Lavrovs ir Krievijas Federācijas ārlietu ministrs kopš 2004. gada, būdams viens no amatā ilgāk esošajiem ministriem, ir atpazīstams arī kā Kremļa ārpolitikas īstenotājs un Krievijas izaicinošās pozīcijas pārstāvis. Sīrijas, Ukrainas u.c. “krīžu” kontekstā S. Lavrovs ir ieguvis iesauku “Misters nē” (“Mr. nyet”), kas raksturo viņam piemītošo stūrgalvību. Piemēram, 2018. gadā Krievija tika apvainota bijušā dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanā pilsētā Solsberi, Lielbritānijā, pamatojoties uz veikto izmeklēšanu, un faktu, ka uzbrukumā tikusi izmantota Krievijā ražota, nervus paralizējoša viela “Novičok”. Vairākas valstis un organizācijas pauda nosodošu attieksmi pret Krieviju, piemēram, ASV, Eiropas Savienība un NATO, bet no Lielbritānijas tika izraidīti 23 Krievijas diplomāti. Uzrunājot izraidītos Krievijas diplomātus, S. Lavrovs uzsvēra, ka “mēs nekad neiedziļināsimies ultimātos. Jūs nevarat runāt ar Krievijas Federāciju izmantojot tādu valodu”. Ironiski, ka S. Lavrovs necieš, kad citi aktori virza draudus Krievijas virzienā, bet vienlaikus Krievijas ārpolitikā neizbēgama sastāvdaļa ir draudu pielietošana pret citiem, lai sasniegtu Kremļa uzstādītos mērķus.…
