Kad druvās pabeigti ražas novākšanas darbi,kad rijās pēdējie graudi bija nokulti un novietoti apcirkņos .tad klāt ir svētki, kas ir, lai pieminētu pagājušā gada laimes un nelaimes. Pavisam savādāka ir bijusi Ziemassvētku svinēšana seno latviešu sētā kā tagad.
Ziemassvētki.
Veļu laiks jau bija beidzies, kaut gan citur tos vēl mieloja arī Ziemassvētkos. Ziemassvētki ir, kad tumsa ir sasniegusi savu augstāko pakāpi, kad nakts ir visgarākā un diena visīsākā. Senie Ziemassvētki ir bagātibagāti arī ar daudz dažādām tradīcijām, kas tagad pa lielai daļai izzudušas. Senā latvieša sētā neredzam dradicionālās eglītes un Ziemas svētku vecīša. Pretēji tam ka mēs Ziemassvētkus svinam mierīgi un klusi, tad senajam latvietimtie bija līksmības un prieka pilni. Viņi rotāja telpas ar puzuriem, kas bija izgatavoti no salmiem.
Ēdieni.
Bagātība un pilnība valda šai svētkos, jo tajos netrūkst ne ēdienu un dzērienu. Gluži kā citos svētkos, senči izvēlējās ēdienus ar simbolisku nozīmi. Svētku galdā lika cūkas šņukuru, pupas, zirņus un pīrāgus. Cūkas šņukuris nozīmē zemes uzaršanai, jo arī cūka ar savu šņukuru ar zemi. …
