Tiesību doktrīna ir subsidiārais tiesību avots. Šo palīg avotu izmanto nolēmumu argumentācijai.
Tiesību doktrīna ir mācība par tiesību būtību, to izpratni. Tā ir tiesību teorija, koncepcija, ideja vai pat to autoru viedoklis, kuri nodarbojas ar juridisko problēmu risināšanu. Doktrīna ir zinātniski pamatotas teorijas, kas guvušas kādu praktisku pielietojumu – reāli iespaidojušas tiesisko realitāti. Tiesību doktrīna ir mācība par tiesību būtību un to izpratni.
Pastāv tiesību doktrīnas klasifikācijas, kurās izmanto dažādus kritērijus. Pēc tiesību nopamatojuma, tiesību doktrīnu iedala:
Ideālistiskajās doktrīnās
Reālistiskajās doktrīnās
Ideālistiskās doktrīnas var sīkāk tikt iedalītas reliģiskajā ideālismā un laicīgajā ideālismā.
Pie reālistiskajām pieskaita vēsturisko, socioloģiskā reālisma, juridiskā pozitīvisma jeb juridiskā pozitīvisma doktrīna (aplūko tiesības kā obligātu normu kopumu), dabisko un arī psiholoģisko tiesību doktrīnu. …
