| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Starptautisko tiesību avoti | 4 |
| 2. | Starptautisko tiesību normu īstenošanas mehānismi | 7 |
| 3. | Eiropas Savienības tiesību normu īstenošana | 10 |
| Nobeigums | 15 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 16 |
Ievads
Mūsdienās salīdzinot ar iepriekšējiem vēstures periodiem pasaule ir kļuvusi globālāka, citas pasaules zemes ir kļuvušas pieejamākas, līdz ar to arī starptautiskās tiesības mūsu dzīve ieņem daudz nozīmīgāku lomu. Tomēr šādu starptautisko tiesību ienākšana mūsu dzīvē arī maina daudz ko - mainās arī līdzšinējā juridiskā prakse, mainās arī tiesību sistēma, līdz ar to bieži rodas apjukums, jo, tāpat kā jebkurā jaunā lietā vai procesā – nākas pieļaut ne vienu vien kļūdu. Starptautisko tiesību sistēmas ieviešana praksē ir ilgstošs, laika ietilpīgs process. Mūsdienās starptautiskās tiesības vairs nav kaut kas ārpusē esošs, bet gan sistēma, kuras sastāvdaļa ir katra valsts un katrs indivīds.
Neskatoties uz to, ka starptautiskās tiesības kopumā aptver ļoti plašu jautājumu loku, pašreiz visbūtiskākās no tām ir jomas, kuras skar cilvēktiesības, tādēļ vērtējot starptautisko tiesību normu īstenošana, cilvēktiesības ir viens no tiem tiesību veidiem, kur pasaule kopumā ir tikusi vistālāk, taču, protams, nav iespējams iztikt bez izņēmumiem. Vēl joprojām pastāv vietas pasaulē, kurās pat visnepieciešamākās cilvēktiesības netiek ievērotas, piemēram, tiesības uz dzīvību. Tas lieks secināt, ka valstis savā starpā ir ļoti atšķirīgas un arī cilvēktiesību regulējums ir krasi atšķirīgs.
.Starptautisko tiesību darbība un mehānismi ir tikai pašā sākuma stadijā, tie bieži ir vien deklaratīvi, bez reāla seguma to īstenošanai, līdz ar to, līdz pilnīgai un globālai starptautisko tiesību īstenošanai vēl ir tālu.
1.Starptautisko tiesību avoti
Starptautisko tiesību avoti ir veids, kādā pastāv jeb eksistē starptautisko tiesību normas.
Tā kā Eiropas Savienība (turpmāk tekstā – ES), pēc savām pazīmēm atgādina gan starptautiski organizāciju, gan arī federatīvu valsti, ES tiesības īsti netiek pieskaitītas starptautiskajām tiesībām, tomēr tā kā ES tiesības veidojušās un turpina veidoties lielā tradicionālo starptautisko tiesību ietekmē un tā kā ES tiesību ietekme Latvijā, kā ES dalībvalstī, ir ievērojama, situācija ar ES tiks apskatīta atsevišķā nodaļā.
Lielu daļu starptautisko tiesību normas, starptautisko tiesību subjekti ievēro brīvprātīgi, taču ir normas, kuras, nepieciešamības gadījumā, ar īpašu mehānismi palīdzību var tikt piespiests ievērot.
…
Mūsdienās salīdzinot ar iepriekšējiem vēstures periodiem pasaule ir kļuvusi globālāka, citas pasaules zemes ir kļuvušas pieejamākas, līdz ar to arī starptautiskās tiesības mūsu dzīve ieņem daudz nozīmīgāku lomu. Tomēr šādu starptautisko tiesību ienākšana mūsu dzīvē arī maina daudz ko - mainās arī līdzšinējā juridiskā prakse, mainās arī tiesību sistēma, līdz ar to bieži rodas apjukums, jo, tāpat kā jebkurā jaunā lietā vai procesā – nākas pieļaut ne vienu vien kļūdu. Starptautisko tiesību sistēmas ieviešana praksē ir ilgstošs, laika ietilpīgs process. Mūsdienās starptautiskās tiesības vairs nav kaut kas ārpusē esošs, bet gan sistēma, kuras sastāvdaļa ir katra valsts un katrs indivīds. Neskatoties uz to, ka starptautiskās tiesības kopumā aptver ļoti plašu jautājumu loku, pašreiz visbūtiskākās no tām ir jomas, kuras skar cilvēktiesības, tādēļ vērtējot starptautisko tiesību normu īstenošana, cilvēktiesības ir viens no tiem tiesību veidiem, kur pasaule kopumā ir tikusi vistālāk, taču, protams, nav iespējams iztikt bez izņēmumiem. Vēl joprojām pastāv vietas pasaulē, kurās pat visnepieciešamākās cilvēktiesības netiek ievērotas, piemēram, tiesības uz dzīvību. Tas lieks secināt, ka valstis savā starpā ir ļoti atšķirīgas un arī cilvēktiesību regulējums ir krasi atšķirīgs. Starptautisko tiesību darbība un mehānismi ir tikai pašā sākuma stadijā, tie bieži ir vien deklaratīvi, bez reāla seguma to īstenošanai, līdz ar to, līdz pilnīgai un globālai starptautisko tiesību īstenošanai vēl ir tālu.
