Līdzīgi kā citi viņa paaudzes mākslinieki, arī Rotko izmēģināja vairākus stilistiskos virzienus, līdz gadsimta vidū nonāca pie vien sev raksturīga stila. Kultūras vēsturē Marks Rotko tiek uzskatīts par pamatlicēju jaunam mākslas stilam – abstraktajam ekspresionismam - , kura galvenie pamatelementi ir krāsa, forma, kompozīcija un mērogs. Mākslinieks saviem darbiem nedod “parastus” nosaukumus, bet izmanto krāsu vai numuru apzīmējumus, uzskatot, ka vārdi paralizē skatītāja prātu un iztēli.
M.Rotko māksla tiek pielīdzināta mūzikai – viņa darbos sirreālisma vai mītiskās tēlainības elementus aizvieto nereālas, nenosakāmu formu kompozīcijas. Skatītāji, kas atnāk uz Rotko zāli, bieži izvēlas sev dienas gleznu — tādu, kas vislabāk saskan ar paša skatītāja stāvokli un noskaņojumu, tādu, kas ir rezonansē ar viņa pasaules izjutām šeit un tagad, kas rīt, visticamāk, būs jau pavisam citādas. Slavena un viegli atpazīstama klasiskā Rotko formula — no viena audekla uz citu pārejošie, liesmojošie krāsas taisnstūri ar peldošām vai dūmakainām malām, kas it kā lidinās telpā.
Kā jau atzīmēju, M.Rotko tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem Ņujorkas glezniecības skolas pārstāvjiem.…
