Автор:
Оценка:
Опубликованно: 14.12.2020.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Politika un valsts pārvalde Lielbritānijā, Francijā un ASV 19.gadsimtā', 1.
  • Конспект 'Politika un valsts pārvalde Lielbritānijā, Francijā un ASV 19.gadsimtā', 2.
  • Конспект 'Politika un valsts pārvalde Lielbritānijā, Francijā un ASV 19.gadsimtā', 3.
  • Конспект 'Politika un valsts pārvalde Lielbritānijā, Francijā un ASV 19.gadsimtā', 4.
  • Конспект 'Politika un valsts pārvalde Lielbritānijā, Francijā un ASV 19.gadsimtā', 5.
  • Конспект 'Politika un valsts pārvalde Lielbritānijā, Francijā un ASV 19.gadsimtā', 6.
  • Конспект 'Politika un valsts pārvalde Lielbritānijā, Francijā un ASV 19.gadsimtā', 7.
  • Конспект 'Politika un valsts pārvalde Lielbritānijā, Francijā un ASV 19.gadsimtā', 8.
Фрагмент работы

• Kāpēc ne visas čartistu prasības tika īstenotas?
Ne visas čartistu prasības tika īstenotas, jo čartisti savā hartā daudz varas vēlējās piešķirt tiem, kam līdz šim tās nebija bijis – mazāk turīgiem cilvēkiem ļaut kļūt par deputātiem, sākot maksāt algas; dod vēlēšanu tiesības visiem vīriešiem, kas sasnieguši 21 gada vecumu utt.,- un šādas straujas pārmaiņas uzreiz tā īsti parlaments nevēlējās īstenot.
Iespējams, ka toreizējā cilvēku domāšana nemaz neatļāva paskatīties uz šīs ļoti brīvās vēlēšanu sistēmas ideju ar tādu viedokli, kā pašlaik, tāpēc tā varēja izklausīties pēc pārāk lielas visatļautības, jucekļa un kaut kā tāda, kas nevarētu normāli funkcionēt, un nebūtu izdevīgi jau tobrīd pie varas esošajiem.

• Kāpēc pilsoņu karu ASV izraisīja tieši jautājums par verdzību?
Tieši šis jautājums izraisīja pilsoņu karu, jo tas tobrīd bija galvenais motīvs, kāpēc sabiedrība vispār varēja sākt šķelties. Dienvidu pavalstīm, kur tika nodarbināti vergi kokvilnas plantācijās, izdevīgi bija, ka atļauj verdzību, bet tālāk uz ziemeļiem iestājās pret verdzību. Līdz ar to tiklīdz pastāvēja draudi, ka šīm dienvidu pavalstīm aizliegs verdzību, jo par prezidentu kļuva verdzības pretinieks Linkolns, tās atdalījās. Tā nu radās divas pretēji noskaņotas puses, un ASV darīja visu, lai novājinātu (līdz ar to uzveiktu) otru pusi – Amerikas Konfederāciju, piemēram, nobloķēja ostas.
Vēl jāpiemin, ka pašsaprotami, ka paši vergi nebija mierā ar savu stāvokli, un abolocionistu ietekmē tie sāka bruņotus nemierus un abolocionisti ar saviem izdevumiem turpināja pievērst sabiedrības uzmanību vergu smagajam stāvoklim. Tas vēl vairāk vairoja pretestību pret verdzību pat tiem, kas paši tieši no tās necieta.

Коментарий автора
Atlants