-
Transporta procesu datormodelēšana "Kuģu apkalpošana"
Образец документа14 Компьютеры, программирование, электроника, Коммуникации, транспорт, связь
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Teorētiskā daļa | 3 |
2. | Uzdevums | 7 |
2.1. | Uzdevuma shēma | 8 |
2.2. | Programmas kods GPSS vidē | 9 |
2.3. | GPSS elementu apraksts | 10 |
2.4. | Transaktu, aparātu un slēdžu apraksts | 11 |
2.5. | Transaktu, aparātu, funkciju apraksts | 14 |
2.6. | Modelēšanas rezultāti | 16 |
3. | Rezultātu analīze | 18 |
3.1. | Ostas darbs līdz 100 kuģu apkalpošanai | 18 |
3.2. | Kopējais apkalpošanas laiks katram kompleksam | 18 |
3.3. | Abu kompleksu un velkoņa izmantošanas koeficientus | 19 |
3.4. | Piestātnes pievienošanas lietderīgums kompleksam | 20 |
3.5. | Papildus velkoņa izmantošana | 21 |
3.6. | Šaurās vietas modulī | 22 |
3.7. | Garas rindas un to rāšanas iespējami iemesli | 22 |
4. | Modeļa korekcijas | 23 |
4.1. | Modelēšanas rezultāti | 24 |
4.2. | Kopējais apkalpošanas laiks katram kompleksam | 25 |
Secinājumi | 27 | |
Literatūtas saraksts | 28 |
SECINĀJUMI
Veicot modelēšanu pēc sākuma nosacījumiem, kur kopējais piestātņu skaits abos kompleksos ir 7 un tiek izmantots 1 velkonis vidējais laiks, ko kuģis pavada rindā bija apmēram 1 stunda un maksimālais kuģu daudzums rindā bija 2 kuģi.
Šajā modelēšanas variantā lietderības koeficients velkonim ir 0.125, 1. kompleksam 0.680 un 2. kompleksam 0,693.
Pēc optimizācijas papildinot kompleksu ar vēl vienu piestātni, lai gan maksimāli rindā gaidošo kuģu skaits nemainījās, vidējais gaidīšanas laiks kopējā rindā ievērojami samazinājās līdz aptuveni 38 minūtēm, kas ir par 24 min mazāk kā pirms piestātnes pievienošanas.
Taču pievienojot esošajai ostas infrastruktūrai vēl vienu velkoni kuģu vidējo gaidīšanas laiku bija iespējams samazināt, līdz aptuveni 7.7 minūtēm, bet kopējā rindā maksimālais kuģu saglabājās nemainīgs - 2.
Šādā ostas apkalpošanā lietderības koeficients velkoņiem ir 0.131 un 0.066, 1. kompleksam 0.474 un 2. kompleksam 0,716. Ostas infrastruktūra, gan samazinājusi lietderības koeficientus velkoņiem un 1. kompleksam, taču ir būtiski samazināts vidējais laiks, ko kuģis pavada rindā. Tāpēc izdevīgāks kļūst variants izveidot papildus piestātni 1. kompleksā un izmantot otro velkoni par 250$ stundā nekā maksāt 500$ stundā par kuģa neapkalpošanu.
Darba gaitā veicot izmēģinājumus radās inovatīvs risinājums, neliela GPSS koda modifikācija, kur tika pieņemts, ka ostā ir izveidota infrastruktūra, ka kuģi veido 2 rindas, balstoties uz kuģu apkalpošanas ātrumu piestātnē, un katru rindu apkalpo 1 velkonis kā arī tiek saglabāta 1. kompleksam izveidotā 1 papildus piestātne.
Risinājuma ieviešanas rezultātā uz 1. kompleksu vispār neveidojas rinda, bet uz 2. kompleksu vidējais laiks rindā ir 8.4 minūtes, taču maksimālais kuģu daudzums rindā samazinājās līdz vienam kuģim. …
Kursa darbs ''Kuģu apkalpošana'' priekšmetā Transporta procesu datormodelēšana. Diennaktī ostā ienāk kuģi saskaņā ar šādu empīrisku intervālu sadalījumu: 30% no kuģiem var izdalīt ātru iekraušanu – izkraušanu, ko var veikt 1. Kompleksā, kurā ir 2 piestātnes un iekraušanas – izkraušanas laiks ir 1±0.1 diennaktis. Pārējie kuģi dodas uz 2 kompleksu ar 6 piestātnēm, kur pārkraušana ilgst 1.5±0.2 diennaktis. Kuģa ieiešanai – iziešanai ostā ir nepieciešams velkonis, kas pieved kuģi pie piestātnes 30±10 minūtēs, bet aizved 15±5 minūtēs.
Atsevišķas atsauces nekvlitatīvas.
