Anšlava Eglīša romānā „Vai te var dabūt alu?” ir stāstīts par kareivi Orestu, kurš ir bijis aizsūtīts no Latvijas. Viņš vēlas atgriezties Latvijā, lai paņemtu pie sevis sievu un meitu.
Bet var arī teikt, ka runa ir par daudzu latviešu dzīvi, likteņiem komunistu laikā. Par cilvēku traģiskajiem likteņiem izsūtījumā. Par viņu domām - par mājniekiem, par Latviju. Stāstīts, kā nejauša satikšanās, var apgriezt kājām gaisā cilvēka dzīvi. Apstākļi sagrozās tā, ka nav iespējams pateikt nē.
Orests satiek spiegu, kas palīdz viņam iekļūt Latvijā nelegāli, bet par to ir jāpaveic kāds uzdevums. Vēlāk viņš uzzina, ka ir darbojies čekas labā un, ka viņu kontaktpersonas, esot bijuši čekisti. Arī viņa sieva ir čekiste. Meita sen jau kā ir mirusi. Tuvie, mīļie cilvēki ir kļuvuši sveši. Attālums un apstākļi ir izdarījuši savas korekcijas.
Orests nolemj turpināt spēli, lai glābtu savu dzīvību. Vēlāk viņam palaimējas, un viņu sūta uz rietumiem kā pārstāvi no čekas puses. Viņa uzdevums ir noorganizēt ieročus un munīciju karaspēkam. Orests izmanto gadījumu un vairs Latvijā neatgriežas. Tā daudzi latvieši palika ārzemēs un slēpās, lai viņus nenotvertu, neaizvestu uz kumunistisko ideju zemi. …
