Jau 20. gs. 20. gados pazīstamais domātājs H. Ortega i Gasets sāka runāt par to, ka nacionālās robežas kļūst par Eiropas attīstības kavēkli un izteica prognozi par valstu un kultūru integrāciju1 nākotnē. 20. gs. pēdējā ceturksnī Elvins Toflers, apkopojot globalizācijas sākotnējo pieredzi, uzskicēja samērā precīzu jaunās civilizācijas portretu, kura raksturīgākās iezīmes bija nacionālo valstu atmiršana, visaptveroša tautu un kultūru integrācija un jaunas globālas jeb plan-etārās apziņas veidošanās.
21. gs. sākumā globalizācijas procesi ir kļuvuši vēl skaidrāki un vieglāk prognozējami. …
