-
Pacientu ar demenci aprūpe
Personālam ir jākontrolē arī pacienta psiholoģiskais un emocionālais stāvoklis. Ir nepieciešams izveidot maksimāli komfortablus apstākļus, lai sekmētu nepieciešamā psiholoģiskā klimata izveidošanu. Tas palīdz pacientam izveidot pareizu priekšstatu par savu saslimšanu, neizolēties no citiem slimniekiem, mazināt negatīvās izpausmes, rakstura iezīmes, kā arī maksimāli izvairīties no uzvedības izmaiņām.
Secinājumi
Analizējot iegūto informāciju, ir jāizdara sekojošus secinājumus:
1. Pasaulē var novērot tendenci – pacientu skaits ar demences saslimšanu paaugstinās. Līdz 2050.gadam, kā tiek prognozēts, šo cilvēku skaits palielināsies līdz 131,5 milj. pacientu.
2. Pacientu aprūpē slimniekiem ir jānodrošina droši apstākļi, kā arī nemainīga uzmanība, ir jāsniedz nepieciešamā aprūpe, neapspiežot pacientu brīvību un neatkarību.
3. Personālam ir jākontrolē arī pacienta psiholoģiskais un emocionālais stāvoklis. Ir nepieciešams izveidot maksimāli komfortablus apstākļus, lai sekmētu nepieciešamā psiholoģiskā klimata izveidošanu, lai mazinātu rakstura un personības izmaiņas, kā arī palīdzētu vieglāk adaptēties jauniem apstākļiem un samierināties ar saslimšanu.
…
Aprūpi stacionārā var uzskatīt par nozīmīgu medicīniskās apkalpošanas daļu cilvēkiem, kuriem ir sirds un asinsvadu saslimšanas, galvas smadzeņu traumas, vai kuri ir pārcietuši spinālās saslimšanas. Senīla demence ir psihiatriska saslimšana, kura ir raksturīga veciem cilvēkiem (senioriem). To raksturo smadzeņu daļu atrofija, piemēram, smadzeņu garoza un zemgaroza kodoli. Demences parādīšanās un attīstīšanās, kā arī saslimšanas progress ir saistīts lielākoties ar vecumu – jo augstāks ir vecums, jo biežāki saslimšanas rādītāji. Demence ir iegūta galvas smadzeņu saslimšana, kuru raksturo zināšanu, iemaņu un spēju samazināšanās vai zudums. Pacientus ar demenci ir grūti apmācīt kaut kam jaunam – notiek būtisks spēju un iemaņu regress, salīdzinot ar progresu. Atkarībā no citām psihiskām saslimšanām, demence ir psihisku funkciju zudums, kas notiek galvas smadzeņu bojājumu un traucējumu rezultātā. Bieži vien jaunībā var attīstīties kā adiktīvas uzvedības sekas, piemēram, alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas rezultātā, kā arī vecumdienās – kā senīla demence, kura attīstās dabisku organisma izmaiņu rezultātā.
Koledžas darbs.
