| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | Darba tiesību sistēma | 4 |
| 1.1. | Darba un atpūtas laiku regulējošie ES tiesību avoti | 7 |
| 1.2. | Atpūtas laika jēdziens un veidi | 9 |
| Nobeigums | 13 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 14 |
Nobeigums
Rakstot un izpētot referāta tēmu „Darba laiks un atpūtas laiks”, secināju, ka daudzi jautājumi Darba likumā sakrīt ar direktīvas t.s. „minimālajām” prasībām, piemēram: 1) Darba likuma 145.p. (1) paredz, ka „Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām” – šādas ir arī direktīvas minimālās prasības. Secināju, atsevišķus jautājumus, kur Latvijas prasības pašreiz ir stingrākas (tas ir, labvēlīgākas darbiniekiem), nekā to paredz direktīva, piemēram: 1) Minimālais atvaļinājuma ilgums saskaņā ar direktīvu ir ne mazāk kā 4 nedēļas gadā (Latvijā – darbiniekiem ar 1-2 bērniem noteikta papildus atvaļinājuma diena); 2) Darba likuma 140.p. (6) paredz, ka diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī, kamēr direktīva pieļauj 11 stundas; 3) Darba likuma 140.p. (6) paredz, ka nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, kamēr direktīva pieļauj 24 stundas.
Kopumā Latvijas normatīvie akti, kas attiecas uz atpūtas laiku darba tiesiskajās attiecībās, ir izstrādāti tā, lai atbilstu šīs direktīvas prasībām.
…
Katra darbinieka svarīga dzīves sastāvdaļa ir darbā pavadītais laiks. Taču darba laiks nesaraujami saistīts ar atpūtas laiku. Cilvēka pavadītais laiks gan darbā, gan atpūtā ir vienlīdz svarīgs. Līdz ar to referāta darba tēma „Darba un atpūtas laiks” ir aktuāla mūsdienu sabiedrībā. Referāta darbam tika izvirzīts mērķis – atspoguļot atpūtas laika tiesisko regulējumu darba attiecībās, salīdzināt Latvijas Republikas Darba likumu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu Nr. 2003/88 “Par konkrētiem darba laika organizācijas aspektiem” atpūtas laika tiesisko regulējumu. Darba mērķim tik pakārtoti darba uzdevumi – skaidrot atpūtas laika jēdzienus un to veidus. Referāta darbs veltīts darba un atpūtas laika tiesiskajam regulējumam, analizējot tā tiesību institūtus un to nacionālā atbilstība iepriekšminētai Direktīvai. Referāta darba struktūru veido divas nodaļas, kurās apskatīts darba tiesību sistēma, darba laika un atpūtas laika jēdziens. Referātā ir izmatota šādas zinātniskās pētniecības metodes: 1) salīdzinošā metode; 2) sistemātiskā metode.
