Mīlestība pret sava tēva mājām un tautu, kas tikusi apspiesta, pievilta un nodota. Indulis savus ļaudis mīlēja vairāk par sevi, cēlās un krita par tiem, bet galvenais – nekad nepadevās. Viņš nekāroja mantu vai gūstekņus kā citi, viņš uzskatīja: “Ko naids un vara nespēs, mīla spēs./ Pēc mūžiem mīla vienos tos, kas cieš.” Mīlestība viņam lika celties pašam un piecelt sev līdzi arī citus, kad lielākās tautas viņus apspieda. Mīlestība lika viņam aizstāvēt savas tautas mājas, pat ja tas nozīmēja, ka pašam jāiet dieva mierā. Mīlestība, kas nolika citu vēlmes un vajadzības pirms savām. Indulim mīlestības un valsts saglabāšana gāja roku rokā.
“Indulis un Ārija” ir luga, kur satiekas mīlestība ar sāpēm un ciešanām. Luga, kur skaistais mijas ar nepatīkamo, kur labajam līdzās iet ļaunais. Te mīlai nav robežu, un skumjām tāpat. Katra izvēle ietekmē ne tikvien tavu, bet arī apkārtējo dzīves. Mīlestība var palīdzēt rast atbildes, bet tajā pašā laikā arī sarežģīt visu vēl vairāk. Te naids un sāncensība dažbrīd aizēno labo, kas ir katrā no mums. Šī ir luga, kura liks mums aizdomāties par pašu darbībām un savas rīcības sekām. Luga, kas liks padomāt vairāk par apkārtējiem, nevis tikai par sevi.
…
