Latvijas teritorijai raksturīga bieza kvartāra nogulumu sega, tādēļ kvartāra iežiem ir vadošā loma dažādu objektu celtniecības apstākļu novērtēšanā, bet pamatiežu inženierģeoloģiskās īpašības jāievēro tikai nedaudzajos rajonos, kur pamatieži sevišķi ģipsi saturošie, atrodas tuvu zemes virsai. Projektējot objektus upju ielejās, nepiemēroti celtniecībai var būt rajoni, kur izplatīti karbonātiežu nogulumi, jo tur iespējama karsta procesu attīstība, kā arī smilšakmeņu izplatības rajoni, kur iespējama mehāniska sufozija.
Pamatiežu virsa ir nelīdzena, jo tās reljefs pirms ledus laikmeta un arī laikmetā tekošu ūdeņu un ledāju iedarbības rezultātā stipri pārveidots – gan nolīdzināts, gan arī komplicēts ar dažāda dziļuma iegrauzumiem (vagām). Šādas vagas ar urbumu palīdzību konstatētas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krastos. …
