Cieņa un gods
Gods un cieņa ir ētikas kategorijas, kas izsaka personības attieksmi pret sevi kā morālo vērtību un sabiedrības attieksmi pret cilvēku, vērtējot viņa rīcību. Cienīt, garantēt indivīda godu nozīmē nodrošināt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus un attiekties pret indivīdu kā pret augstāko vērtību.
Valsts, aizsargājot minētās kategorijas, garantē indivīda kā personības attīstību. Gods un cieņa ir intereses, kas tiek aizsargātas gan ar civiltiesisko, gan ar krimināltiesisko jurisdikciju. Krimināllikums, aizsargājot godu un cieņu, prezumē šo tiesību īpašo nozīmi indivīda dzīvē.
kritika
Katram indivīdam, neatkarīgi no viņa rases, nacionālās piederības, sociālā statusa, dzimuma un citiem apstākļiem, ir tiesības uz goda un cieņas aizsardzību.
ir “iztirzājums, novērtējums no kāda viedokļa.
Netiešā nozīmē par kritiku sauc arī kādas sabiedriskas vai politiskas darbības novērtējumu”
Demokrātija
Demokrātija nav tikai savu egocentrisko interešu apmierināšanas līdzeklis — tā prezumē arī citu indivīdu interešu respektēšanu. Tiesiskas un demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas pamatā ir cilvēka tiesību nodrošināšana ar tiesību normu palīdzību, no vienas puses, un šo tiesību īstenošana — no otras puses. Gadījumā, kad indivīda tiesības tiek aizskartas, ir jābūt mehānismam, kas ļautu tās reanimēt.
Ar to saprot gan valsts politisko režīmu, gan valsts iekārtu, gan arī cilvēka tiesības un brīvības.
…
