1.Bizantijas literatūras sākumposms (4.-.6.gs.)
Bizantijas literatūras sākumi meklējami 4.gadsimtā. Tā uzrakstīta grieķu valodā un veidojusies sengrieķu un austrumu literatūras tradīciju, kā arī kristietības ietekmē. Agrīnās bizantiešu literatūras paveids bija vēsturiskā proza, vēsturiskie sacerējumi. Šajā laikā izplatās tādi antīkās literatūras žanri kā runas, vēstules, epigrammas un mīlas lirika, un erotiskais stāsts. Pēc tam radās tā sauktā baznīcas dzeja – himnas. [1.]
1.1.Eisēbija bija viens no agrīnās vēsturiskās prozas dibinātājiem. [1.] Viņš sarakstījis „Vispārējo vēsturi”, kā arī pirmo „Baznīcas vēsturi”, kas ir pirmais darbs baznīcas histogrāfijā – hronoloģijā, 10 sējumos, darbā histogrāfija tika izklāstīta līdz 323.gadam. [2.]
1.2.Romans Melods bija izcilākais baznīcas dzeju pārstāvis. Viņš ir sacerējis apmēram 1000 reliģisku himnu – tekstu un melodiju. No tā arī ieguvis prievārdu – Melods. Viņa darbi izcēlās ar patiesu valodas tēlainību. Pat sprediķus viņš sacerējis vārsmās. [1.]…
