-
Latvijas pilsonība
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | ||
| Kas ir pilsonība un kad tā radās? | 5 | |
| Pilsonības iegūšanas veidi | 5 | |
| Pilsonības zaudēšanas un atjaunošana | 7 | |
| Naturalizācijas noteikumi un ierobežojumi | 9 | |
| Naturalizācijas gaita | 11 | |
| Secinājumi | 13 | |
| Izmantotie avoti | 14 |
Kas ir pilsonība un kad tā radās?
Pilsonis (vāc. – Staatsbürger, angl. – citizen, franc. – cituajen) ir persona, starp kuru un viņa valsti pastāv laikā un telpā noturīga juridiski politiska saikne, kam raksturīga pilsoņa uzticība savai valstij, augstāko iespējamo citu pienākumu un tiesību kopums starp viņu un viņa valsti.1
Pilsonības institūts sākotnēji veidojās senajās demokrātijās, viduslaiku brīvpilsētās un republikās, bet mūsdienu izpratnē tas radās tikai ar Lielo franču pilsonisko revolūciju. Pilsonības saiknes ar valsti politiskais raksturs izpaužas apstāklī, ka pilsonim ir augstākā iespējamā politiskā tiesībspēja, tam jābūt patstāvīgi politiski uzticīgam savai valstij un gatavam aizstāvēt to, nežēlojot pat savu dzīvību.Pilsonības saiknes noturīgums vai patstāvīgums laikā nozīmē to, ka cilvēka pilsonība kā tiesību un pienākumu kopums darbojas patstāvīgi no personas dzimšanas līdz nāvei vai arī no pilsonības iegūšanas līdz zaudēšanai.Pilsonības noturība telpā nozīmē, ka indivīds nepārstāj būt valsts pilsonis tikai tāpēc vien, ka viņš uz laiku vai pavisam atstājis savu pilsonības valsti.Jebkura valsts ir ieinteresēta iespējami lielākā sev politiski uzticīgo iedzīvotāju, respektīvi, pilsoņu, skaitā, kas ļauj tai maksimāli efektīvi realizēt savu politiku.…
Pastāv trīs pilsonības zaudēšanas veidi: ekspatriācija pilsoni pats izsaka gribu atteikties no pilsonības, tā saukta brīvprātīga “iziešana” no pilsonības. Notiek brīvi bez valsts iestāžu sankcijām, bet tomēr pastāv dažādi noteikumi. No Latvijas pilsonības var atteikties jebkura persona, kurai garantēta citas valsts pilsonība vai pavalstniecība vai jau ir citas valsts pilsonība. Man liekas, ka eksapatriāciju izmanto personas, kuras negrib pildīt valsts obligāto militāro dienestu, visbiežāk arī noradot šo cēloni atteikšanas iesniegumā. Nākamais veids ir denaturalizācija pilsonības atņemšana. Atņemšanas pamats ir tas , ka iegustot valsts pilsonību naturalizācijas kārībā persona nodibina tiesiskas saiknes ar valsti un tā saikne nav tik noturīga, kāda ir dzimstot, un tiek konstatēts fakts, ka naturalizēta persona nav uzticīga valstij vai pie šis personas bija pielietotas vairākas kriminālas sankcijas. Ka arī pilsonība tiek atņemta likumā noteiktajā kārtībā ja persona: 1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības;
