Ataraksijas pārvaldībai svarīga ir gudra vēlmju pārvaldīšana, kas atbrīvo gara nemiera satraukumus, ķermenisko neveselību, neliedzot baudu. Vissvarīgākās no tām ir dabiskās nepieciešamās un vajadzīgās vēlmes. Ēpikūra vēlmju teorija noder gudras izvēles mācībai.1 Apzinot savas vēlmes un vajadzības, sakārtojot un izvērtējot to nepieciešamību, mēs varam uzturēt ķermeņa veselību, pasargāt dvēseli no liekiem satraukumiem un ciešanām, tādējādi nodrošinot ataraksiju. Pareizi izvērtējot savas vajadzības, cilvēks iegūst pašpietiekamību, kas ir būtisks atvasinātais baudas labums.
Epikūrs savā vēstulē Menoikejam rakstīja: „[..] skaidrs prāts apsver katras izvēles vai izvairīšanās cēloņus un atmet tukšus pieņēmumus, kuru dēļ dvēseli sagrābj vislielākais nemiers.” 2 Tātad baudu varam sasniegt tikai tad, ja mūs vada mūsu skaidrais prāts. Epikūra bauda nav dzīrošana, bagātīgi klāti galdi un pilni kausi vīna, bet gan ar cilvēka izziņas palīdzību apzinātie veidi, kā sasniegt dzīves augstāko mērķi, iegūstot pēc iespējas lielāku baudu un izvairīties no ciešanām.3 Ne velti viņš visaugstāk vērtē phronēsis (no grieķu val. - saprātīgums).4 Tāpēc arī neviens vājprātīgais nekad nespēs saprast baudas saturu, jo viņa prāts neļauj to apzināties, neļauj piepildīt apzinātās vēlmes, kas tiecas pēc baudas.…
Galvenais baudas saturs Epikūra uzskatos ir ataraksija – svētlaimīga dzīve, kurā visvārīgākais ir vesels ķermenis un satraukuma un nemiera nenomākta dvēsele. Epikūrs skaidro, ka bauda ir līdzeklis ceļā uz ataraksiju, bet bauda ir tai līdzīga. Piekrītu Epikūram par izteikumu: „Tāpēc arī mēs sakām, ka bauda ir svētlaimīgas dzīves sākums un beigas.” Esejā īsi un kodolīgi atbildēts uz jautājumu kas ir baudas saturs Epikūra uzskatos, izmantojot 5 literatūras avotus, no kuriem viens ir oriģināldarbs (tulkots latviešu valodā).
