1.Ražošanas indekss.
Tā mērķis ir mērīt izmaiņas produkcijas izlaides apjomos, neilgos regulāros intervālos. Šis indekss atspoguļo pārskata periodā vērojamās apjoma izmaiņas pievienotajā vērtībā pēc ražošanas faktoru izmaksām. Ražošanas indekss ir teorētisks mērījums, kuru precizē ar praktiskajiem mērījumiem.
Praksē nosakot indeksus pielieto šādus aizstājošus lielumus (dati indeksu sastādīšanai nav pieejami katru mēnesi) - bruto produkcijas vērtība (indeksēta); ražošanas apjomi; apgrozījums(indeksēts);ieguldītais darbs; izmantotie izejmateriāli; izmantotā enerģija.
Atkarībā no izmantotās aizstāšanas metodes ražošanas indeksā būtu jāņem vērā izmaiņas: preču kvalitātē, gatavo preču krājumi un nepabeigtie darbi, tehnoloģiskās izmaiņas. Pakalpojumi, kas saistīti ar PVN iegūšanu, piemēram, ražošanas vienību komplektēšana, montāža, uzstādīšana, labošana, plānošana, projektēšana, programmatūras izstrāde.
2.Apgrozījuma indekss.
Mērķis atspoguļot preču un pakalpojumu tirgus attīstību.
Apgrozījumā ieskaita summas, par ko apsekojamā vienība izrakstījusi rēķinus pārskata perioda beigās, kas atbilst trešajām personām piegādātu preču vai pakalpojumu tirgus noietam. Ieskaita visas nodevas un nodokļus par precēm un pakalpojumiem, par ko ir izrakstīti rēķini, izņemot PVN un citus atskaitāmos nodokļus. Apgrozījumā ieskaita arī pārējos maksājumus (pārvadāšana, fasēšana u.tml. maksājumus).
…
