Ražošana ir iespējama tikai tad, ja ir labumi un pakalpojumi, ko ražošanas procesā pārveido. Ražošanas resursus nosacīti var iedalīt divās lielās grupās: īpašuma resursi -dabas resursi jeb zeme, kapitāls un cilvēku resursi –darbs, uzņēmējspējas un informācija. Ar jēdzienu “zeme” saprot visus dabiskos resursus, kas nav cilvēka darbība rezultāts. Šajā kategorijā ietilpst aramzeme, meži, minerālu un naftas atradnes, ūdens un citi resursi. Šos resursus ietekmē klimatiskie apstākļi, fizikālās un ķīmiskās īpašības utt..
Dabas resursi pēc to izcelsmes iedalāmi kategorijās: neatjaunojamie (fosilais kurināmais, minerālresursi), atjaunojamie resursi (koksnes, zivju, medījamo dzīvnieku resursi) un neizsmeļamie (saule, vējš). Zeme ir gan bāze cilvēku sabiedrības sociālajām un ekonomiskajām aktivitātēm, gan prece, gan pārtikas ražošanas teritorija ar specifisku nozīmi. Ekonomikā zeme ir viens no svarīgākajiem ražošanas faktoriem līdzās uzņēmējspējām, informācijai, darbam un kapitālam, kaut arī zemes kā faktora īpatsvars kopējā ražošanas spēku masā mūsdienās mazinās, strauji pieaugot uzņēmējspēju, intelekta un informācijas nozīmei un īpatsvaram.
…
