Tiesības bieži tiek uztvertas kā noteikumu kopums, kas nosaka, kā cilvēkiem, valsts institūcijām un sabiedrībai kopumā ir jārīkojas. Tomēr ar tiesību normas pieņemšanu vien nepietiek, lai tās saturs automātiski kļūtu par sabiedrības ikdienas realitāti. Starp likuma tekstu un konkrētu dzīves situāciju vienmēr atrodas tiesību piemērotājs – tiesnesis, amatpersona, advokāts vai cita persona, kurai konkrētajā gadījumā jānoskaidro normas saturs un jāpieņem juridiski pamatots lēmums. Tāpēc tiesību piemērošana nav mehāniska likuma nolasīšana. Tā ir argumentēta darbība, kurā savienojas tiesību normas teksts, faktiskie apstākļi, tiesību sistēmas principi un taisnīguma prasība.…
