Augstākās izglītības finansējuma politika Latvijā

Latvijas Studentu apvienība aizstāvot studentu labklājības intereses sniedz atzinumus par studējošo intereses skarošo normatīvo aktu projektiem, izvirza studējošo pārstāvjus Augstākas izglītības padomē un citas institūcijas normatīvajos aktos noteiktajā kartībā. Latvijas Studentu apvienība nodrošina Latvijas nodrošina studējošo pašpārvalžu pārstāvību ārvalstīs, līdz ar to autores secina, ka apvienība cīnās par studentu interesēm ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī. (http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Normativie_akti/augstskolu_likums.pdf)
Kā vienu no politisko aktieru zaudējumiem var minēt Latvijas Studentu organizēto studentu protesta gājienu izvirzīto mērķu nesasniegšanu. Pēdējo gadu laikā ir notikuši vairāki šādi protesta gājieni, kuri nav devuši cerētos rezultātus. Šie gājieni nav devuši būtiskus ieguvumus, kas atspoguļotos Latvijas likumos vai statistikas datos.

SECINĀJUMI
Autores uzskata, ka darba mērķis- iepazīties ar augstākās izglītības finansēšanas politiku Latvijā ir sasniegts. Darba gaitā ir noskaidrots, ka augstākā izglītība Latvijā tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, privātajiem līdzekļiem un pārējiem līdzekļiem.
Autores noskaidroja, ka ir dažādas augstākās izglītības definīcijas. Autores par visprecīzāko uzskata 2009. gadā izstrādātajā Augstākās izglītības likuma projektā piedāvāto definīciju. Šajā projektā augstākā izglītība tiek definēta kā izglītības pakāpe pēc vidējās izglītības pakāpes un process, kurā studējošais izvēlētajā jomā sasniedz intelektuālā brieduma pakāpi, kas nodrošina spēju neatkarīgi domāt, apzināties zināšanu ierobežoto raksturu un iegūt prasmi lietot zināšanas praktiskajā darbībā atbilstoši kvalifikāciju ietvarstruktūrā noteiktajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm un ko apliecina iegūtais grāds.
Autores secina, ka saskaņā ar Džona Roulsa Taisnīguma teoriju augstākās izglītības finansējuma politika daļēji atbilst taisnīgumu principam.
Autores secina, ka studenti, studentu vecāki un augstskolas darbinieki savas labklājības intereses aizstāv gan reģionālajā, gan nacionālajā līmenī un to dara galvenokārt ar dažādu protesta akciju palīdzību.
Autores noskaidrojušas, ka šo sociālo grupu intereses aizstāv arī tādi politiskie aktieri kā- Latvijas Studentu apvienība, Rektoru padome, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Izglītības un zinātnes ministrija. Lielākie panākumi šo grupu interešu aizstāvībā ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kuras panākumi atspoguļojas arī Latvijas likumos. Kā vienu no zaudējumiem autores uzskata Latvijas Studentu organizēto studentu protesta gājienu izvirzīto mērķu nesasniegšanu, pamatojot savu viedokli ar to, ka šie gājieni nav atstājuši sekas, kas atspoguļotos Latvijas likumos vai statistikas datos.
…