-
Ķermenis kā mākslas upuris
Mūsu gadsmitā cilvēka ķermenis tiek izmantots, lai pēc iespējas tiešāk iedarbotos uz skatītāju, ikdienas informatīvajos raidījumos ziņojot par dabas katastrofām, terora aktiem, karadarbības upuriem. Būtiskākais pavērsiens ir cilvēka ķermeņa izmatošana vēstījumam. Dažādās kultūrās civilizācijas attieksme cauri laikiem ir mainījusies, paradoksālā veidā atgriežoties gan pie pirmatnējo cilšu manipulācijām ar ķermeni, lai raksturotu sabiedrības hierarhiju, parādītu agresiju vai labvēlību, gan pie dažādu subkultūru paveidiem – panku fenomens, tetovēšanas kultūras statuss mūsdienās. Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem var minēt tetovēšanas mākslu. Šī ievirze savā ziņā saskan ar modernitātes filozofijas pavērsienu – būt, notikt uz virsmas. Āda ir kļuvusi par galveno aprakstīšanas vietu. Tā var tikt pakļauta aprakstīšanai, apzīmēšanai, uz tās, protams, var izveidot visādas zīmes un vēstis sabiedrībai. …
Lai arī no vienas puses ķermenis ir ļoti individualizēts, no otras puses tas ir gan universāls, gan anonīms. Mūsdienās ķermeņa kults ir sasniedzis savu apogeju. Mēdiji apcer un pielūdz cilvēka ķermeņa skaistumu un padara to par kulta preci, kas valda pār pasauli, izmantojot dažādus paņēmienus – ķirurģiskus, biozinātniskus u.c., cenšoties tuvoties laikmeta akceptētiem ideāliem. 20. – 21. gadsimta plastiskās ķirurģijas ēra manipulē ar cilvēka ķermeni visādos veidos, atbalstot indivīda priekšstatu par spēju pilnībā kontrolēt savu fizisko veidolu un netieši norādot uz slēptām spējām pārvaldīt pasauli. Spēja tuvoties ideāliem, saglabāt skaistumu, iegūt seksualitāti, tomēr neļauj apturēt ķermeņa novecošanu vai izbēgt no nāves. Šie faktori ķermenim piešķir citu spēku, kas tomēr pārspēj cilvēka vēlmes. Vēlme saglabāt kontroli izpaužas arī klonēšanas faktā, kas ir līdz šim tālāk spertais solis medicīnas nozarē.
