-
Skolēna rakstura pašizpēte sociālo zinību stundās 7.klasē
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | RAKSTURA JĒDZIENS UN STRUKTŪRA | 5 |
1.1. | Rakstura pamatīpašības | 7 |
1.2. | Raksturu tipi, to klasifikācija | 7 |
1.3. | Rakstura attīstība, pašizpētes nozīme un pašvērtējums | 12 |
2. | 7.KLASES SKOLĒNU VECUMPOSMA RAKSTUROJUMS | 14 |
3. | APTAUJA GULBENES 1. VIDUSSKOLĀ UN GULBENES 2. VIDUSSKOLĀ | 16 |
NOBEIGUMS | 21 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 23 |
Zinātniece L. Rutka raksta, ka indivīda nervu sistēmas darbības īpašības ir galvenā individuālā atšķirība starp cilvēkiem, kas nosaka raksturu, uzvedību, darbības stilu un psihisko veselību.(13,14)
Rakstura struktūra ir dinamiska, tā mainās visā dzīves laikā. Līdz ar cilvēka attīstību un augšanu mainās viņa dzīves un darbības apstākļi, mainās prasības, kuras izvirza personībai, un tas savukārt rada rakstura struktūras kvalitatīvas pārmaiņas.(6,177) Rakstura struktūra jāaplūko vispusīgi, jāanalizē cilvēka rīcība dažādās situācijās, nevis vispārīgi, bet saistībā ar dzīves apstākļiem un audzināšanu. Izveidotā rakstura struktūrā vispirms jāsaskata divas puses : saturs jeb motivācija un rakstura forma jeb rīcība. Motivācija un rīcība nav atdalāmi viens no otra, tie ir organiski vienoti, tāpēc veido īpatnības, kas atšķir vienu indivīdu no otra. Kad cilvēks vēlas izprast sevi vai otru, rakstura struktūras īpašības – pārliecība, vajadzības, intelekts, griba, jūtas un temperaments- labāk izskaidro, kāpēc cilvēks rīkojas tā vai citādi.
Pārliecība rakstura struktūrā ir stingru, emocionāli izjustu uzskatu sistēma par dzīvi. Pārliecība izpaužas tādās rakstura iezīmēs kā mērķtiecība, principialitāte, optimisms, prasīgums pret sevi un citiem. (3,173)
Vajadzības un intereses rakstura struktūrā determinē izlases veida attieksmes pret dažādām cilvēka dzīves un darbības pusēm, raksturo cilvēka izturēšanās stilu. Atkarībā no dominējošām vajadzībām un interesēm veidojas cilvēka savdabīgais raksturs.(3,174)…
Cilvēka rakstura apzināšanās, sevis iepazīšana un vērtēšana ir ceļa sākums uz garīgo pilnveidošanos. Lai spētu socializēties dzīvē, mācīties saprast otru cilvēku, veidot veiksmīgu komunikāciju – pamatā ir nepieciešamība vispirms apzināties un saprast sevi. Šim mērķim atvēlētajās, sociālo zinību stundās ir iespēja dot ierosmi vēlmē sevi iepazīt un pilnveidot. Attīstīt spēju labāk saprast otru cilvēku, pilnveidot saskarsmes spējas un iecietību pret citādo. Mūsdienu uzskats par raksturu uzsver tos personības aspektus, kas ir saistīti ar cilvēka ētisko izvēli - spēju darīt labu vai ļaunu. Sociālajās zinībās galveno ētisko vērtību attīstīšana palīdz pozitīvu rakstura īpašību izveidei. Skolēni padziļina izpratni par humānām vērtībām, mācās saskaņot ideālus ar reālās dzīves iespējām, kritiski attiekties pret dažādās sabiedrībās pastāvošo morāli.
