„Tava vientulība ir izdomāta. Tu esi vientuļš, tāpēc, ka esi zaudējis ticību. Bez ticības nevar dzīvot.”
(Z. Mauriņa)
Brīžiem katrs jūtas vientuļš. Tā ir maksa par iespēju būt cilvēkam un saglabāt savu individualitāti. Bet problēma ir tad, ja cilvēks izjūt hronisku un pārlieku spēcīgu izolāciju un atsvešinātību no cilvēkiem. Šāda vientulības sajūta rodas, ja cilvēks atrauts no dzīves, no sava reālā Es.
Kad cilvēki kopīgi darbojas, viņi beidz domāt tikai par sevi un fiksēties uz sevi. Runājot, dejojot, spēlējoties cilvēku sabiedrībā vai strādājot kolektīvā, tiecoties uz kopīgu mērķi, cilvēks atrod, atklāj citas intereses. …
