A. Čaka dzeja ir kā ceļvedis zinātkāram tūristam, kurš vēlas redzēt visu līdz pēdējam sīkumam, līdz pēdējam bruģakmenim kādā nomaļā ielā. Tieši tādu izdevību arī sniedz dzejnieks. Viņš neatstāj nepamanītu nevienu stūri. Pat vissīkākai spraugai atrodas vieta kādā no viņa dzejoļiem: „ Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs”, stāsta Čaks. Ar savas dzejas palīdzību A. Čaks izsaka pateicību pilsētai un visam, kas atrodas viņam apkārt, kā arī pierāda, ka katrā priekšmetā ir savs būtiskums.…
