SECINĀJUMI:
Dzirdīgie bērni bija pārāki pār nedzirdīgiem abos konceptuālās domāšanas elementos. Pārākums verbāli abstraktā līmeni bija krietni lielāks kā vizuālā. Dzirdīgie bērni abos bija vienlīdz spēcīgi, tikmēr nedzirdīgie labāk pildīja vizuālos uzdevumus, ne verbālos.
Eksperiments liek secināt, ka verbālās uztveres rezultāti nedzirdīgiem uzlabojās līdz ar kļūšanu vecākiem. Lai arī rezultāti vēl atpaliek no normas. Nedzirdigie laika gaitā attīsta valodu, tie spēj izveidot savu simbolu valodu sistēmu, kas palīdz stimulēt abstrakto domāšanu, taču tā nav tik efektīva kā normāli runājoši. Tajā pat laikā tika gaidīts, ka nedzirdīgo rezultāti līdz ar gadiem uzlabosies,jo konceptuālā domāšana ir savstarpējā mijiedarbībā ar intelektuālo attīstību, nepilnīgas valodas zināšanas tika uzskatītas kā traucēklis abstraktās domāšanas attīstībai. Teorētiķi nevar vēl pierādīt, vai visos līmeņos konceptuālā domāšana ir atkarīga no valodas. Sis eksperiments pierādījis, ka nedzirdīgie ir spējīgi domāt konceptuāli, taču tie nespēja izrādīt pretestību dažādos specifiskos uzdevumos dzirdīgiem bērniem. Alternatīva hipotēze ir jāizvirza, jo vecās jau vairs neatbilst gluži patiesībai. Galvenā hipotēze, ka abstraktā un konceptuālā domāšana ir atkarīga no valodas un runas var atbalstīt, taču ir jautājums, vai nedzirdīgie neattīsta paši savus veidus kā sazināties un attīstīt konceptuālo un abstrakto domāšanu.
…
