Konflikti darba grupās ir bieži novērojams fenomens. Tie pavada grupas attīstību un tāpēc ir neizbēgama un dabiska parādība. Grupas attīstībā, kā novērojuši sociālie psihologi, vienmēr ir konfrontācijas stadija, kas ir saistīta ar grupas statusu, un lomu struktūras veidošanos, vadības institucionalizēšanos, līderu izvirzīšanos. Šie procesi aizskar cilvēku intereses un jūtas, tos pavada spēcīgas emocijas. Konflikti grupās bieži ir saistīti ar grupas darbību, mērķiem un uzdevumiem, resursu sadali, iespējām apmierināt aktuālās vajadzības, grupas lēmumiem, cilvēku uzvedības normativitātes pakāpi grupā, grupas dalībnieku psiholoģiskās savienojamības pakāpi un daudziem citiem grupas aspektiem.
Konfliktu racionāli var risināt pēc 4.soļu metodes:
1.solis – atklāti pateikt otrai pusei, ka radusies situācija mūs neapmierina, vēlamies to apsriest un atrast abām pusēm pieņemamu atrisinājumu;
2.solis – norunāt laiku un vietu, kur jānotiek sarunai. Ir svarīgi, lai laika pietiktu un neviens netraucētu.
3.solis – saruna, tai ir jāsagatavojās. Nopietni jāpārdomā situācija un iespējamie risinājuma varianti. Sākumā vajadzētu paust ticību sarunas veiksmīgam iznākumam. Tālāk vajadzētu izteikt savas domas par konfliktu, tad uzaicināt partner paust viņa viedokli. Vajadzētu runāt atklāti par savām vēlmēm, pārdzīvojumiem un interesēm, jo tad otra cilvēka viedoklis ir vieglāk izprotams.
4.solis – vienošanās. Tā ir vērsta uz turpmāko uzvedību un attiecībām. Vienošanos var arī parakstīt, lai vajadzības gadījumā to varētu precīzi atsaukt atmiņā.
…
