Ēģiptieši ticēja, ka pēc nāves cilvēka dzīve turpinās, nāve bija cita ceļojuma sākums. Tas bija ceļojums uz nākamo pasauli, tieši tādēļ cilvēki Ēģiptē pievērsa tik lielu uzmanību apbedīšanas ceremonijām, kapenēm un visam, kas saistīts ar nāvi.
Apmēram kādus 3000 gadus senie ēģiptieši apglabāja mirušos tuksneša rietumu malā. Tas bija laika periodā no Vecās Karaļvalsts līdz kristiešu ērai, kad apmēram 200 miljoni cilvēku ir tikuši apglabāti vieni kapos Augšēģiptē gar Nīlas krastu apmēram 450 jūdzes garā zemes strēmelē. Kapeņu attīstība cauri gadsimtiem nodarbināja ēģiptiešus-sākumā kapenes bija vienkārša bedre zemē, līdz attīstības gaitā tās pārauga sarežģītās apbedīšanas kapličās. Ēģiptieši meklēja veidu, kā kapenēs ne tikai apglabāt savus mirušos, bet arī gādāt, lai kapenes būtu vieta, kur dzīvie varētu godāt viņu mirušos tuviniekus.
Kapeņu veidi.
Senajā Ēģiptē izšķīra piecus galvenos kapeņu tipus.
1.)Bedru tipa kapi (Pirmsdinastiju periods).
Šis kapeņu tips sākumā parādījās kā vienkārša bedre zemē, kura bija tikai tik liela, lai tajā varētu ievietot aizgājēja ķermeni un dažus labumus, ko mirušajiem parasti deva līdzi kapā. Tie varēja būt trauki, dažādas statuetes, arī ieroči un ēdiens. Kad smiltis pārklāja mirušā ķermeni, smilšu izraisītais izžūšanas process radīja pirmās mūmijas un pievērsa ēģiptiešus apzinātām mumificēšanas procedūrām.…
