Par renesanses sākumu var uzskatīt 14.gs. (vēsturē uzskata, ka renesanse ir no 15.gs. līdz 17.gs.), kad 1550. gadā Džordžo Vazāri sāk lietot vārdu "rinascita" (atdzimšana - atdzimst antīkās kultūras tradīcijas). Renesanses dzimtene ir Itālija - 1438.g. Itāliju apciemo Jānis VII Paleologs un Georgs Gemists Pletons, kurš itāļus iepazīstina ar Platona mācību, un Itālijā sākas antīkās filozofijas bums. Itālijā sāk veidoties agrīnās kapitālisma attiecības, notiek straujš pilsētu uzplaukums. Renesansi raksturo orientācija uz cilvēka prātu un zināšanām un prasme īstenot cilvēka dabu. Cilvēks ir darītājs kā personība, strauji ceļas izglītības līmenis un līdz ar to arī kultūras līmenis kopumā. Pravietiski izrādās K. Vilsona vārdi: "Viduslaikos cilvēka dzīve bija virzīta uz pašapceri, bet renesanse cilvēku no tās izrāva, un no tā laika cilvēkam vairs nav miera...".…
