Krievijas attiecības ar ārpasauli, kā arī savas valsts pārvaldīšana ir gājusi sarežģītu ceļu – ne vienmēr rietumiem izprotamu. Patlaban jau vairāk kā divdesmit gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievija nav bijusi spējīga kļūt par demokrātiju rietumu izpratnē. Formāli, demokrātijas principi Krievijā ir pastāvējuši, taču valsts pārvaldes monopolizācija viena cilvēka rokās, kas ir autokrātijas pamatiezīme, ar iepriekšējā prezidenta Vladimira Putina stāšanos amatā ir aizvien pieaugusi. Jāsaka, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievija uzsāka savu ceļu pretī demokrātiskai attīstībai, pirmais Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins mēģināja Krieviju vest demokrātijas virzienā, taču pēc bijušā prezidenta Vladimira Putina stāšanās amatā 2000. gadā, ceļš uz demokrātiju tiek pakāpeniski nomainīts pret ceļu atpakaļ pie autokrātijas. Šī autokrātiskā sistēma tiek aizstāta ar sava veida ilūziju, ka Krievijā ir tikai demokrātisku instrumentu pielietojums. Attīstība pēc komunisma sabrukuma ir veidojusies citādāka, jo tā ir notikusi post-padomju telpā: „Tiek uzskatīts, ka Krievija tāpat kā pārējās post-komunistiskās valstis attīstījās virzienā, kas ir starp diktatūru un demokrātiju.” …
