Liriskā es pārdzīvojumi: Liriskais es ir kāds sporta stadiona apmeklētājs, kurš no malas nolūkojas uz grezni tērptajām sabiedrības dāmām un mazo puķu tirgotāju, kura tik ļoti kontrastē uz apkārt valdošā greznuma, tukšvārdības un teatrālisma fona. Dzejoļa pirmajās rindās viņš redz stadionu kā atsevišķu pasauli, kura gluži vai „ierauj” garāmejošos sevī- savās skatītāju rindās. Viņš secina, ka mūsdienu sportists tiek uzskatīts kā pārāks, to godina kā seno laiku burvi. Ir jūtams, ka liriskais es nav apmierināts ar šādu uzskatu. Uzskata to kā neatbilstošu pārspīlējumu. Viss šis spēks, alkas, cīņas spars un šķietamais varenums nesader ar mazo, sīko meiteni, kura turpat vārtu priekšā stāv „ar smaidu lūdzošu un mazu puķu kurvi”. …
