Secinājumi
Daba Ojāru Vācieti ir apveltījusi ar spilgtu fantāziju, un fantāzija, spilgta tēlainība ir bērnu dzejai ļoti nepieciešama. [Vācietis 2001:591] Varētu pat teikt, ka šajā teikumā atklājas referāta galvenā būtība, jo bez fantāzijas un spilgtas tēlainības bērnu dzeja nav iedomājama. Lai varētu radīt šādu bērnu dzeju šīm īpašībām ir, pirmāmkārtām, jāpiemīt pašam autoram un, kā mēs saprotam, O. Vācietim šīs īpašības piemita lielā mērā. Vācieša bērnu dzeja savā būtībā ir vienkārša, sirsnīga. Savā būtībā caur savu dzeju autors bērnam neko neuzspiež, bet vienmēr atstāj izvēles iespējas. Bērns apzinās, ka, darot to, rezultāts būs tāds un, nedarot neko, rezultāta nebūs vispār.
Aplūkoto krājumu dzejoļus var iedalīt divās grupās: tie, kuriem ir konkrēts sižets, un tie, kuriem nav. Bet svarīgi ir akcentēt to, ka pat dzejoļi bez konrēta sižeta nav garlaicīgi, jo liriskais „es” atklāj jaunu un spilgtu pasauli bērna iztēlei.
Galvenās tēmas, kas dominē Vācieša dzejā, ir draudzība, čaklums, pretstatot slinkumu, mīlestība, gudrība, cieņa, ikdienas dzīve. Tas viss tiek apvīts ar prasmīgi pasniegtu humora devu, kas mazajam lasītājam palīdz uz visu paraudzīties smieklīgi ar bērna acīm. Manā skatījumā viena no lietām, kas ir jāietver bērnu dzejā, ir viegls humors un pozitīvisms, Vācietis to ir veicis prasmīgi un nav aizmirsis to visu apvīt ar fantāziju. Vācieša bērnu dzejoļiem piemīt muzikāls raksturs, šie dzejoļi ir „pateicīgi” būt par tekstiem dziesmām. Piemēram, dzejolis „Maršs, visiem jaungadiem derīgs” šim dzejolim mūziku ir komponējis Raimonds Pauls. Šis ir pēdējais dzejolis krājumā „Kabata”, kas ir tikai likumsakarīgi šādu dzejoli likt beigās, jo tas ir par vecā gada beigām un jauna sākumu.
…
