Privāttiesības

Nacionālās (valsts iekšējās) tiesības:
o Privātās tiesības
• Saistību tiesības
• Lietu tiesības
• Mantošanas tiesības…
o Publiskās tiesības

Kas ir tiesības? Tās ir sabiedriska un sociāla parādība.

“Tiesības ir visu to noteikumu kopums, kas viena cilvēka patvaļu saskaņo ar otra patvaļu uz vispārīgā brīvības likuma pamata.” (I. Kants)

No sacītā izriet secinājums:
• Cilvēka brīvības apziņa ir tā, kas prasa pēc tiesībām. Ja reiz šī apziņa ir, pie kam var pāriet patvaļā, nepieciešams likums, kas regulētu patvaļīgo rīcību.

Normas pastāv: morāle; vispārējās normas; tehniskās normas (tās ir ietvertas standartos).

Morāles normas
Morāle:
• Sociāls institūts, kura funkcija ir cilvēka izturēšanās regulēšana itin visās sabiedriskās dzīves sfērās.
• Pauž priekšstatus par to, kā cilvēkam ir jādzīvo, jārīkojas, jāuzvedas.
• Principu un normu kopums, kas vēsturiski izveidojies sakarā ar cilvēka priekšstatiem par labo un ļauno, pienākumu, godu u.c., un to ievērošanu nodrošina cilvēka iekšējā pārliecība nu sabiedriskā doma.

Morāles normas – sociālo normu paveids, cilvēku uzvedības noteikumu kopums, kas izsaka viņu savstarpējās attiecības un attieksmi pret sabiedrību.

Morāles normas – tādu tikumisku prasību veids, kas regulē cilvēku izturēšanos ar vispārīgiem priekšstatiem un aizliegumiem, kas attiecināti uz vienāda rakstura rīcību.


Saistības jēdziens

“Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība”. (CL 1401. p.)
“1401. Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekiem - jāizdara par labu otrai - kreditoriem - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.”

Kreditors – persona, kurai no saistības izriet kaut kādas mantiski nozīmīgas tiesības.
Parādnieks – persona, kurai no saistības izriet pienākumi.
Parasti viena persona ir gan kreditors, gan parādnieks.

Saistību tiesības rodas no:
- tiesiska darījuma;
- neatļautas darbības;
- likuma.

Tiesisks darījums – atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
Neatļauta darbība – citu personu tiesību aizskārumi, kā mantas bojāšana, piesavināšanās, veselības apdraudējumi, goda un cieņas aizskaršana.
Neatļauta darbība neizslēdz arī kriminālatbildību, administratīvo atbildību.

Likums – normatīvs tiesību akts, kas izdots stingri noteiktā kārtībā. Parasti šī kārtība ir noteikta valsts konstitūcijā.

Darījumi

…