Sintētiskās bioloģijas vislielākais risks ir tāds, ka tās iespējas var tikt izmantotas radot bioterorisma draudus pasaulei. Bioterorisms ir terorisms apzināti izplatot bioloģiskas vielas (baktērijas, vīrusus, toksīnus), kas var būt sastopami dabā vai cilvēkā citādākā formā. Bioterorismu izmanto, lai izraisītu nāvi cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem. Šīs bioloģiskās vielas var izplatīties pa gaisu, caur ūdeni un pārtiku. Pēdējais no bioterorisma piemēriem ir 2001. gads. Mēnesi pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem dažādas iestādes sāka saņemt vēstules ar Sibīrijas mēra sporām. Teorētiski saslimt varēja vairāki tūkstoši cilvēku, reāli saslima nedaudz vairāk par 20, nomira pieci cilvēki.
Lasot un pētot visas šīs publikācijas par sintētisko bioloģiju es saprotu, ka šī ir viena no nozarēm, kas attīstīsies ļoti strauji un, ka tā būs mūsu visu nākotne. Varbūt tiešām jau pēc pāris gadiem mēs varēsim izveidot iekārtas, kas ražo degvielu vai dzīvnieku barību no mūsu atkritumiem, izveidot iekārtas, kas uzsūks oglekli no atmosfēras, izveidot iekārtas, kas spēs sajust piesārņotājus. Kas zina, kāda būs mūsu nākotne sintētiskās bioloģijas ietekmē!
…
Sintētiskās bioloģijas vispārīgais skaidrojums ir tāds, ka tā ir jauna pētniecības joma, kurā zinātnieki un inženieri mēģina modificēt esošos organismus, veidojot un sintezējot mākslīgos gēnus vai olbaltumvielas, metabolisma vai attīstības ceļus, kā arī veselas bioloģiskās sistēmas, lai izprastu bioloģisko organismu molekulāros pamatmehānismus un nodrošinātu jaunas un lietderīgas funkcijas. Ļoti būtiska šī virziena sastāvdaļa ir datormodelēšana un apjomīga skaitļošana. No sintētiskās bioloģijas tiek gaidīti atklājumi, kas nākotnē degvielu ļautu ražot bioloģiskiem organismiem no atmosfērā esošās ogļskābās gāzes, pretpiesārņojuma vielu radīšana, speciāli tekstilizstrādājumi un kosmētika, terapeitiskie instrumenti un varbūt arī mūžīgās jaunības noslēpums. Atrodot šo vispārīgo sintētiskās bioloģijas skaidrojumu, manī rādās vēl lielāka interese par šo virzienu, tāpēc es sāku meklēt vēl dziļākus izskaidrojumus. Pirmo reizi terminu sintētiskā bioloģija lietoja 1978, pēc tam kad Daniel Nathnans, Werber Arber un Hamilton O. Smith ieguva Nobela prēmiju Fizioloģijā vai Medicīnā. Ar sintētiskās bioloģijas palīdzību pētnieki var radīt DNA modeli un ievietot to dzīvās šūnās.
