Aleksandra Čaka dzejas apvāršņi ir bezgalīgi, viņa dzejoļos radītā pasaule ir tik daudzveidīga, ka grūti pat aprakstīt viņa dzejas tematiku un stilu. Daudziem Čaks, protams, ir pazīstams kā strēlnieku dzejnieks. Katrs zina, ka Čaks ir īstens Rīgas dzejnieks, taču viņam nav sveša arī jūtu pasaule. Čaka dzeja ir kā ievads jaunajā dzejas laikmetā. Čaka dzejai ir grūti noteikt stilu un virzienu, tā ir tikpat dažāda un trauksmaina kā Čaka dievinātā Rīga. Dzejā ir gan brīva, vārsmota valoda, gan pilna ar daudzām ārkārtīgi spilgtām metaforām, ar kuru palīdzību glītais un neglītais, daiļais un kroplais – viss top attēlots tik spilgti, ka tu burtiski redzi to skatu acu priekšā. Reti kurš prot tā uzrakstīt, tas man Čakā neizsakāmi patīk. …
