Pēdējo gadu laikā Latvijā ir parādījies jautājums par mājsaimniecību radīto atkritumu daudzuma samazināšanu. Katru gadu tiek uzkrāts vairāk kā viens miljons tonnu atkritumu, no kuriem vairāk nekā puse ir organiski jeb bioloģiski – tie sadalās ātrāk nekā citi materiāli, piemēram, plastmasa. Bioloģiskie atkritumi un to reakcijas produkti var izraisīt atmosfēras un gruntsūdeņu piesārņošanos, kā arī veicina dažādu slimību izplatīšanos, ja tie tiek nepareizi uzglabāti. Tie sakarst un pūst, izdalās ozona slāņa deldētājs CO2 un metāns – smaga un viegli uzliesmojoša gāze. Izgāztuvēs tādēļ bieži notiek pašaizdegšanās, un tad gaisā ceļas melni dūmi, jo gruzd ne tikai papīrs un ēdiena atkritumi, bet arī plastmasa un citi dioksīnus izgarojoši atkritumi.
Lai izpildītu Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanas prasības par organisko atkritumu noglabājamo daudzumu samazināšanu, ir nepieciešams kvalitatīvi izmainīt esošo atkritumu apsaimniekošanas praksi, ieviešot līdz šim neizmantotas pārstrādes tehnoloģijas, no kurām organisko atkritumu kompostēšana ir tehnoloģiski vienkāršākā un lētākā metode.
Informatīvs vides projekts
