Trešā lieta, kas man liek domāt vēl tagad, ir saņemšanās. "Ikkatram ir uzdevums grūtības nest, tā Dieva prāts, mūs radot, ir spriedis. Nevienam nav atļauts prom dzīvību mest, kaut daudz tas ar' dzīvojot raudājis, cietis. Mums augstāks mērķis aiz zvaigznēm ir sprausts." Vai šeit viņš raksta par to pašu augsāko varu, kas slēpj skaidrību no cilvēka? Vai šeit augstākā vara dara pretēji – atver acis par jaunām cerībām un dzīves jēgu? Varbūt tas viss ir atkarīgs no cilvēka paša, vai skaidrība no mums tiek slēpta, jo paši negribam to redzēt un to nepieņemam, vai arī paši sevi nomācam tik daudz, ka neredzam savu augstāko mērķi? …
