Vārdu sakot, man, pieņemamākais vārda „vara” skaidrojums ir – „vara ir psihofizisks cilvēka stāvoklis, kurš saistīts ar galvas smadzeņu tumšās daļas nervu impulsu psihes polarizāciju, kas piešķir spējas kādu pakļaut savai gribai un rīkoties ar to pēc saviem uzskatiem. Valdīšanas mērs ir pilnīgi atkarīgs no kvantitatīva galvas smadzeņu nervu impulsu potenciāla.”1
Ar vārda „vara” nozīmi daudz maz tikām skaidrībā, tagad ielūkosimies vārda „anonīms” nozīmē. Anonīms2 – (no grieķu anōnymos) bez vārda, tāds, kas neuzrāda savu vārdu; bez paraksta.
Nu lūk, izejot no iepriekš minētām definīcijām, secinājām, ka anonīmā vara, ir cilvēka psihofizisks stāvoklis, kas palīdz kādam, kas nav zināms un redzams, ietekmēt cilvēkus, kas atrodas psihofiziskā stāvoklī pēc saviem uzskatiem. Kur tā izpaužas? Kādēļ ir vajadzīga anonīmā vara? Šajā esejā mēģināsim sniegt atbildes uz šiem jautājumiem.
Pārdomājot anonīmās varas būtību un tās esamību, savu pretstatu cīņā, es nevarēju izprast, kad un kāpēc radās anonīmā vara? Esmu lasījis par Lielbritānijas tā saucamo „ēnu kabinetu”, vara, par kuras esamību cilvēki zina un ar to arī šīs zināšanas aprobežojās. Gluži kā Sokrātam, „es zinu tikai to, ka es neko nezinu...”. Iespējams, anonīmā vara pastāvēja jau kopš civilizācijas pirmsākumiem. …
Lai sāktu runāt par to, kas ir anonīmā vara, ir jāsaprot šo kopā salikto vārdu būtību. Ar vārdu vara, cilvēki parasti saprot, ka tas ir spējas un tiesības kaut ko pārvaldīt, piemēram, valsti, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, kuras tiek īstenotas ar varas darbību. Vara ir vadoša institūcija vai atsevišķs cilvēks, kam pieder vara. Tā ir iespēja pakļaut sev citus, būt noteicējam un izrīkot citus, iespēja pavēlēt, diktēt savu gribu atsevišķam indivīdam, sociālām kopienām un visai sabiedrībai kopumā. Nevar teikt, ka šī definīcija ir nepareiza, tā var būt pieņemama vai arī nē.
