K. Barona darbs folkloristikā noteikti vēl ilgi paliks par paraugu jaunajiem folkloras zinātnes pārstāvjiem. It īpaši jau viņa veidotās “Latvju Dainas” sešos apjomīgos sējumos, kas ir lielākais jebkad savāktais krājums, kāds jebkad ir iznācis. Viņa aktīvā darbība pie folkoras, publicistikas, arī “Pēterburgas avīzēs”, piesaistīja pie viņa daudzus tā laika jaunlatviešus, piemēram, K. Valdemāru, F. Brīvzemnieku, J. Alunānu un citus. Tiesa, tāpat kā citi tā laika junlatvieši, arī Barons piesaistīja pastiprinātu tā laika valdošo aprindu uzmanību, tomēr tam viņš spēja turēties pretim un strādāt tautas labā.
Iztirzājums:
K. Barons dzimis 1835. gada 31. oktobrī Kurzemē, Struteles muižā. Toreizējā, vēl zēna, bērnību pārtrauca kāds drūms notikums – mirst viņa tēvs. Vēlāk galvenās rūpes uzņēmās māsa Kristīne un svainis Kronbergs. Viņš tomēr ieguva labu filosofisku izglītību Jelgavas ģimnāzijā un vēlāk studēja arī Tērbatā, kuru tomēr smago materiālo apstākļu dēļ nepabeidz. Kā vienu no nopietnākajām sabiedriskajām aktvitātēm varētu minēt viņa kopdarbību ar K. Valdemāru, kur abi toreiz organizēja latviešu studentu vakarus. Vēlāk viņš, Valdemāra pamudināts, dodas uz Pēterburgu, kur kļūst par “Pēterburgas avīžu” faktisko redaktoru.…
