Es izvēlējos rakstīt referātu par šo grāmatu, jo gribēju izprast šīs grāmatas galvenās filozofiskās atziņas. Atceros, ka lasot šo grāmatu bērnībā man šī grāmata patika tik pat ļoti kā tagad, tomēr tad es šo grāmatu uztvēru pavisam savādāk, es to uztvēru kā pasaku ar skumjām beigām, kuras noslēgumā mazais princis nomirst, taču šoreiz es to uztvēru savādāk, kā dzīves turpināšanos, tikai atgriežoties savā pasaulē.
Man ļoti patika autora atziņa, ka ”Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm redzams”. Es tam pilnībā piekrītu. Tas man lika aizdomāties, ka bērnam kļūstot pieaugušam, tas kļūst nopietnāks, un līdzīgas situācijas uztver pilnīgi savādāk. Pieaugušais, bieži vien, pārāk pārspīlē jau esošo situāciju, bet bērns to uztver daudz vienkāršāk, tādēļ arī dažādas rīcības sekas var atrisināt daudz vieglāk.
„Visi pieaugušie reiz ir bijuši bērni (taču tikai ļoti nedaudzi no viņiem to atceras)”.…
