Daiļliteratūras valodas stils
…- ar drūmu sajūsmu, ko gan neizpauž vārdos, taču to nodod acu skatiens un drudžainās roku kustības... Tātad nu tas ir parādījies, šīs traģisma pilnais ideāls, no kura viņš baidījās sava vārguma dēļ, bet kuru izraisīja tumšo dziņu balss, ko jaunatne parasti mēdz noliegt, trauksmes sauciens važās iekalto spēku atmodai, kuri snauž zem dzīves jēgu zaudējuša laikmeta sloga!...
(Fragments no „Apburtā dvēsele” Romēns.Rolāns.)
Paosti vēju! Jūti? Vējam ir smarža. Dažreiz vējš smaržo pēc dīķa un dūņām, dažreiz pēc pankūkām, dažreiz pēc meža un dažreiz pēc dīzeļdegvielas. Vējš nevar izvēlēties savu smaržu. Vējš katru reizi, kad to pūš, „piedzimst” no jauna, un katru reizi tam sākas bērnība no jauna.
(Pēc. I.Liepas.)…
