Kāpēc izmanto protekcionismu:
• Samazinot importa apjomu, vietējiem ražotājiem jāspēj nodrošināt pietiekamu produkcijas apjomu. Kā rezultātā valsts pati sevi apgādā, kas savukārt ir drošības garants, jo nerada atkarību no citām valstīm. Piedevām, pieaugot pieprasījumam pēc vietējās produkcijas, pieaugs ražošanas apjomi, kas savukārt izraisīs pieprasījumu pēc darbaspēka, tātad mazinās bezdarbu.
• Valstij attīstot ražošanu jaunā nozarē, jārēķinās, ka tā nebūs konkurētspējīga, kamēr tā nesasniegs vispārējo cenu līmeni. Tā nozīme- no valsts puses tiks aizsargāta nozare, kamēr tā kļūs konkurētspējīga.
• Iesākoties krīzēm, valstis sāk pielietot protekcionismu. Jo tādejādi tiek stimulēti vietējie ražotāji, jo importa preces ir dārgākas un nepieejamākas, savukārt pieprasījums pēc precēm ir tik un tā, kuru tad nu vietējiem ražotājiem, tad arī ir jāapmierina. Rezultātā krietni mazāk sarūk IKP un valstī tik strauji nepalielinās bezdarbs. Tomēr tas tik un tā nozīme to, ka viena valsts cenšas likvidēt krīzi un tās sekas uz citas valsts rēķina.
4. Ar kādu instrumentu palīdzību var ierobežot importu?
Imports ir preču iegādes (pirkšanas un pārdošanas) attiecības iekšzemē, kas pamatos aptver ārzemēs ražoto produkciju un sniegtos pakalpojumus. Tas nozīmē, ka imports aptver gan kādā valstī ievestos ražojumus, gan arī ārzemju vai ārzemnieku pakalpojumu apmaksu. Tomēr ārējā tirdzniecībā importa nozīme ir šaurāka, jo tas aptver tikai produkcijas ievedumu. Kad valsts var ietekmēt importa cenu, un pasaules cena ir ar zemāku sociālo robežtieksmi importētājvalstī, tad šīs ir gadījums, kad ir optimāli tarifi. Citos gadījumos argumenti par tarifiem parasti ir otrs- labākais risinājums. Produkcijas subsīdijas vai patēriņa nodoklis varētu sasniegt objektīvu pazeminātu sociālās izmaksas.
…
Kā aprēķina multiplikatoru atvērtai ekonomikai? Ja valstī pieaug importa apjoms, tad kā mainīsies kopējais pieprasījums un ienākums (izlaide - Y) un multiplikatora rādītājs? Gan eksportam, gan importam piemīt multiplikācijas efekts. Eksports ietekmē ražošanu kā investīcijas un valsts izdevumi, bet imports kā ietaupījumi. Lai noteiktu importa ietekmi uz kopproduktu, izmanto importa robežtieksmes rādītāju-importam izlietotās ienākuma daļas pieauguma attiecība pret ienākuma pieaugumu. To aprēķina šādi: MPM=∆IM/∆Y, kur: MPM- importa robežtieksme; ∆Y-ienākuma pieaugums; ∆IM- importa pieaugums. Atvērtā ekonomikā daļa ienākumu tiks izlietoti importam, tāpēc tiek iegūta šāda izteiksme: MPC+MPS+MPM=1. No tā savukārt izriet atvertās ekonomikas multiplikators: M=1/(MPS+MPM), kur: MPS- ietaupījuma robežtieksme; MPM-importa robežtieksme. Ja valstī pieaug importa apjoms, tad samazinās multiplikators, jo valsts iedzīvotāji vairs netērē savus ienākumus tikai vietējo preču iegādei. Jo lielāks imports, jo vairāk sarūk iekšzemes kopprodukts, tātad arī izlaide. Iesākumā imports sniedz iespēju nopirkt patērētājiem preces par zemāku cenu, tomēr ilgstoši pieaugot importam, un tādejādi krītot izlaides apjomam, sekas var būt tādas, ka sāk kristies dzīves līmenis valstī. Jo ja samazinās pieprasījums, samazināsies arī piedāvājums, tātad arī ražošanas apjomi kritīsies, tiem krītoties savukārt, samazināsies arī nodarbinātības līmenis. Protams, ja ražotāji neatradīs veidu, kā konkurēt ar importa preci- tātad veidu, kā samazināt pašizmaksu, lai arī saruktu preces cena.
