Un pēdējā nodaļā autors atkal uzsver globalizācijas pozitīvās un negatīvās sekas. Raksta par to, ka globalizācija nav ne pie kā vainīga, vainīga ir globalizācijas nepareiza pārvaldība. Tiek apsūdzēts SVF, PTO un Pasaules bankas darbs, apgalvojot, ka tie kalpo modernāko, industrializētāko valstu interesēm, nevis pasaules attīstības interesēm. Autors ir pārliecināts, ka globalizāciju var pārveidot, lai tā darbotos par labu visiem, starptautiskajai ekonomikai. Stiglics šajā nodaļā mudina uz reformām sistēmā, uzsver, ka liela nozīme ir starptautiskām sabiedriskajām iestādēm, kolektīvai rīcībai. Tiek minētas ne tikai ekonomiskās problēmas, bet arī citas globālas sekas, kā dabas piesārņojums, slimības u.c. Grāmatas autors uzskata, ka „visbūtiskākā pārmaiņa, kas nepieciešama, lai globalizācija norisinātos tā, kā tam vajadzētu notikt, ir pārvaldības maiņa”, tiek minēta arī pārredzamība. Viņš sniedz vairākus padomus, kas būtu nepieciešams reformām.
Kopumā var secināt, ka grāmata nav par Globalizāciju un neapmierinātību ar to vispārīgi, bet tieši par grāmatas autora un dažu attīstības valstu neapmierinātību ar SVF, Pasaules Bankas un PTO darbu. Tikai pašas pēdējās nodaļas beigās globalizācija tiek mazliet apspriesta plašākā mērogā, ne tikai ekonomiski.
…
