Aršalika labais draugs Jonks ir apmierināts ar savu darbu. Viņš ir pagraba meistars pilī. Kāpēc gan būt neapmierinātam, ja var pakūpināt kādu cigāru vietā, kur tikai kungiem tas ir ļauts? Vismaz uz mirkli var iejusties bagātnieka ādā, atpūtināt kājas un mierīgi uzelpot. Lai gan tenkošana nav tā labākā rakstura iezīme, vecajam Jonkam tā piemīt. Viņam patīk kopā ar citiem kalpotājiem patenkot par saviem kungiem. Novelē nav daudz paskaidrots par Jonka darbu, bet kā es noprotu, viņam ir labi tā kā ir. Viņš šķiet pozitīvs cilvēks, kurš ir apmierināts ar savu vietu dzīvē.
Andreja Upīša novelē savijas dažādas personības un dažādi likteņi. Katrs ir individuāls ar citādām rakstura iezīmēm, bet gan pašam rakstniekam, gan Frankam Aršalikam, gan Marinai, gan vecajam Jonkam piemīt mīlestība pret savu padarīto un ieguldīto laiku savā darbā, tāpēc arī viņi mīl dzīvi, jo kā gan var nemīlēt dzīvi, ja katru dienu dara to, kas patiešām patīk. Ja darbu mīl, tad arī viss ies no rokas un padosies, svarīga ir attieksme un nostāja, kā arī mērķis, ko vēlas sasniegt ar padarīto.
…
