Konstruktīvisms ir mākslas virziens, kas radās 20.gadsimta 20.gados Krievijā, bet 30. gadu beigās jau vērojams noriets. Tas ir viens no funkcionālisma atzariem.(ietekmējies no kubisma, futūrisma) Sākumā tas bija saistīts tikai ar mākslu, bet vēlāk, kad Padomju vara to pieņēma, tad tas kļuva par varas propagandas līdzekli. Tas bija revolucionārs virziens Krievijas tēlotājmākslā un arhitektūrā, ko 1917. g. Maskavā iedibināja dizainers, scenogrāfs un grafiķis Vladimirs Tatļins. Iedvesmodamies no kubisma un futūrisma, konstruktīvisti centās no rūpnieciskiem materiāliem radīt abstraktas formas. Arhitektūrā šis virziens radīja tehnoloģiski progresīvas, mašīnām līdzīgas celtnes. Ar šo virzienu saistīti bija tēlnieki Naums Gabo (ASV) un Antuāns Pevzners (Francija), arhitekti Vladimirs Meļņikovs un brāļi Vesņini u.c.
Konstruktīvisma pamatā ir konstruēšanas ideja. Mākslinieks konstruē, un mākslas darbs tiek ražots – tas ir jauns pavērsiens domāšanā. Dizains ir mākslinieciskā konstruēšana. Stila pamatā ir darbošanās ar pašām elementārākajām ģeometriskajām formām – taisni, apli, kvadrātu. Šoreiz tiek deklarēts princips – forma atbilst ražošanai. Arī šo stilu estētikā jaušama spēcīga kubisma ietekme.
Viss tiek konstruēts – pasaules izpratnes modeļi, dzīves stili, mākslas veidi, pasaule tiek piepildīta ar simboliem un zīmēm.
Lai arī konstruktīvisms kā mākslas virziens radās Krievijā, tomēr virkne citu valstu mākslinieku deva ļoti nozīmīgu ieguldījumu virziena tālākā izplatībā un attīstībā. Tas galvenokārt izplatījās arī Vācijā, Itālijā, Francijā. Latvijā, pretstatam funkcionālismam ir mazāk iecienīts.…
Darbs satur visaptverošu konstruktīvisma kā mākslas virziena aprakstu, tā attīstību dažādās valtīs dažādās sadzīves un mākslas virzienu nozarēs(piemēram:arhitektūrā,literaturā,dizainā, grāmatu/plakātu mākslā, scenogrāfijā u.c.), nosaucot arī pārstāvjus un to darbus/darbību/ nozīmi.
