-
Debitoru parādu uzskaite budžeta grāmatvedībā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēma | 4 |
| 2. | Klasifikācijas kodi | 7 |
| 3. | Debitoru raksturojums un struktūra | 10 |
| 4. | Debitoru uzskaites kontu raksturojums | 14 |
| 5. | Debitoru prasību uzskaite un grāmatojumi | 16 |
| 6. | Debitoru prasību inventarizācija | 26 |
| Secinājumi | 28 | |
| Izmantotā literatūra un avoti | 30 |
Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, viens no pienākumiem, ir pieņemt un ieviest vienotos nosacījumus, direktīvas, regulas un līgumus, kuri attiecas uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Viens no šādiem līgumiem ir Eiropas Ekonomiskās Zonas līgums. Eiropas Ekonomiskās Zonas līgums ir līgums starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un trīs Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm — Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu. Eiropas Ekonomiskās Zonas līgums paredz šo trīs valstu iekļaušanu Eiropas Savienības vienotajā tirgū, izņemot lauksaimniecības tirgu. Eiropas Ekonomiskās Zonas līguma mērķis ir veicināt ilgstošu un stabilu ekonomisko attiecību nostiprināšanu ar vienādiem konkurences un tirdzniecības nosacījumiem. Ar līgumu tiek izveidota vienotā Eiropas Ekonomikas zona. Eiropas Ekonomiskās Zonas līgums aptver sekojošas jomas:
- brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustība;
- konkurences un citi kopējie nosacījumi;
- horizontālā politika, kas ietver sociālo, patērētāju tiesību aizsardzības, vides, statistikas un uzņēmējdarbības likumdošanu;
- papildus paredz sadarbību zinātnē un attīstībā, vides, izglītības un sociālajā jomās.
Lai Latvija varētu pildīt Eiropas Ekonomiskās Zonas līguma nosacījumus, Latvijai savā nacionālajā likumdošanā ir jāiekļauj nepieciešamās prasības, kā arī jāiekļaujas vienotās informācijas klasifikācijas sistēmā.
Vienotā ekonomiskās klasifikācijas sistēma ir klasifikāciju un klasifikatoru saraksts, kura lietošana nodrošina valsts līmeņa ekonomiskās informācijas standartizāciju un apriti starp valsts informācijas sistēmām. Nacionālās klasifikācijas un klasifikatorus apstiprina Ministru kabinets.1
Apstiprinātie noteikumi par vienoto ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmu nosaka tās ieviešanas un lietošanas kārtību. …
Iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldības budžetiem, ir pienākums kārtot grāmatvedību, kā jebkura cita veida uzņēmumam, kurš veic saimniecisko darbību. Budžeta iestāžu grāmatvedība tiek regulēta ar atsevišķiem normatīviem dokumentiem. Pašvaldības, valsts vai jebkura cita uzņēmuma veiksmīgas darbības pamatā ir izveidot iestādes rīcībā esošo resursu veidošanas, sadalīšanas, izlietošanas un naudas līdzekļu efektīvās aprites pārvaldīšanas sistēmu. Viens no finanšu pārvaldīšanas uzdevumiem ir debitoru parādu efektīvas pārvaldīšanas sistēmas izstrādāšana un pielietošana. Šobrīd, kā vēl nekad, jebkurš no uzņēmumiem bieži sastopas ar preču un pakalpojumu rēķinu apmaksas termiņu kavējumiem vai pat neapmaksāšanu. Līdz ar to ir novērojams debitoru parādu īpatsvara pieaugums. Debitoru parādu pieaugums var radīt draudus uzņēmuma vai iestādes spējai norēķinātais par savām saistībām, paaugstinās arī tās maksātnespējas risks. Problēmas risinājums ir meklējams, izstrādājot efektīvu debitoru parādu pārvaldīšanas politiku, kas sevī iekļautu detalizētu debitoru parādu analīzi un kredītpolitikas izstrādāšanu. Darba mērķis ir izpētīt debitoru parādu uzskaiti budžeta grāmatvedībā. Pamatojoties uz izvirzīto darba mērķi, tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi mērķa sasniegšanai: - iepazīties ar vienoto ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmu; - izpētīt debitoru būtību un struktūru; - apskatīt debitoru uzskaites kontu raksturojumus; - iepazīties ar debitoru prasību uzskaiti un grāmatojumiem; - iepazīties ar debitoru parādu inventarizāciju. Darba izstrādāšanas gaitā tiks izmantoti Latvijas Republikas spēkā esošie normatīvie dokumenti, speciālā ekonomiskā literatūra un mācību literatūra grāmatvedībā.
