Latvijā ir 70 patstāvīgi un 75 sezonālie ūdenskritumi –tikai daži no tiem ir nozīmīgi Eiropas vai Baltijas līmenī, tomēr tie vērtīgi Latvijas dabai. Turklāt dažos novados to gandrīz nemaz nav, piemēram, Zemgalē ir tikai viens. Par ūdenskritumu tiek uzskatīts tāds dabisks ūdens kritums, kas ir pietiekami stāvs un vismaz 0,5 m augsts. Turklāt tas var nebūt caurtekoššvisu gadu – vasarā ūdens var netecēt pavisam. Īstam ūdenskritumam jābūt uz cieta pamata – smilšakmens vai dolomīta . Dažus no tiem pavisam nesen atklājis dabas pētnieks Andris Grīnbergs, varbūt kāds vēl tikai gaida savu atklāšanu.…
